Satikšanās stāsts

Ar Igoru iepazinos 2005. gada vasarā pirms Līgo svētkiem pilsētā Ogrē. Tā bija parasta diena un es cītīgi mācījos pēdējam eksāmenam, līdz istabas biedrene palūdza doties līdzi uz tusiņu un man pašai par pārsteigumu – es piekritu (pēc dabas neesmu tusiņu cienītāja, un tai laikā vēl biju kautrīga un klusumu mīloša meitene).

Tajā laikā man jau bija kaut kas līdzīgs attiecībām. Kaut kas līdzīgs, jo brīžiem no tā puiša nevarēja saprast ko viņš īsti grib. Līdz ar to, man nebija ne mazākās vēlēšanās ar kādu veidot attiecības, es devos vienkārši atpūsties. Tusiņš norisinājās skaistā vietā pie ezera, apkārt bija patīkami cilvēki, jaukas sarunas un daudz, daudz smieklu. Protams, acis ik pa laikam lūkojās uz pusi baltā džemperī, kuram meitenes apkārt vien spietoja, un kādā brīdī es sevi pieķēru pie domas: ‘’Cik jauki būtu ar viņu iepazīties, parunāt, pakavēt laiku kopīgās pastaigās ….’’! Ausa saulīte un bija laiks doties uz kopmītņu pusi un kas to būtu domājis, šis puisis pieteicās mani pavadīt. Nedaudz papļāpājām, samainījāmies numuriņiem un atvadījāmies.

Pienāca rudens, sākās skolas laiks, neveiksmīgās attiecības bija laimīgi beigušās un no puša, ko vasaras vakarā iepzinu nebija nekādu ziņu. Mēs nebijām ne rakstījuši, ne zvanījuši viens otram. Man ļoti tuva ir daba un man patīk pastaigas pa mežiem, parkiem un vispār pastaigas kā tādas. Draudzenēm vienmēr bija savas darīšanas un vienai pastaigāties negribējās un tā nu noriskēju un piezvanīju šim pusim. Protams, ka viņš par mani bija pilnīgi aizmirsis un manu numuru nemaz nebija saglabājis. Tai pēcpusdienā mēs daudz runājāmies un daudz staigājām, liekās visu pilsētu izstaigājām krustu škērsām. Tā sākās mūsu kopīgās pēcpusdienu pastaigas.

Rakstot šo visu un izdzīvojot to vēlreiz tirpiņas pārskrien caur ķermeni. Tas bija tik romantiski, sapņaini un skaisti  - pastaigas, ziedi katru dienu, tikšanās pusdienlaikos un pastaigas līdz desmitiem vakarā (ja vien kopmītnēs drīkstētu ierasties vēlāk, tad pasatigas noteikti būtu ieilgušas) un dzejoļi, viņš mani apbēra ar skaistiem dzejoļiem teju katru dienu un ar katru dienu es viņā iemīlējos. Ar ļoti skaistu dzejoli viņš man lūdza kļūt par viņa meiteni un tā šī gada 22. septembrī mēs svinēsim jau trīspadsmito kopā būšanas gadu. 2013. gada 18. maijā apprecējāmies un tā paša gada 14. septembrī piedzima mūsu dēļiņš.

Pa šo laiku esam daudz ko izdzīvojuši un kopā pārdzīvojuši, daudzas reizes bijām nonākuši līdz šķiršanās brīdim, bet vienmēr esam salabuši, jo daudz runājam par attiecībām un kā mēs tajās jūtamies. Mēs esam laimīgi un mums ir superīga ģimenīte. Paldies manai istabas biedrenei par uzacināšanu uz tusiņu, par to skaisto vasaras nakti un manu vēlmi pēc pastaigām!