Sajūta, ka mans ķermenis pēc grūtniecības mācas visu no jauna!

http://www.draugiem.lv/#/dievietei/gallery/?pid=356342102

Šodien draugos uzgāju šādu bildīti ar pirms-grūtniecības laikā-pēc, un vienubrīd gribēju spiest ieteikt draugiem, bet tad pie sevis nodomāju:"Ja nu kāds padomā, ka man tā ir, un tas ir par mani?Nē! Es to negribu!" Muļķīgi jau ir, bet laikam zemapziņā manī nostrādāja tas, ka man tā ir. Man ir joprojām neliels apaļš vēderiņš, tauciņi uz rokām un kājām , un cipars uz svariem varētu būt mazāks! Un tā tievēšana ir tik sasodīti grūta! Es nekad nebiju iedomājusies, ka tas ir tik nežēlīgi smags darbs, jo vienmēr esmu bijusi slaida. Ēdu +/- ko gribēju, pasportoju prieka pēc un vienmēr biju savā ideālajā figūrā. Starpcitu to, ka man tā bija ideālā figūra, esmu sapratusi tikai tagad, jo toreiz jau nekad nebija gana labi. Tad kājas varēja būt slaidākas, tad vēl kaut kas. Interesanta cilvēka daba-nekad nebūt mierā ar sevi!

Tad nu par mani.

Vakar biju uz savu sporta nodarbību, un saņēmu no treneres komplimentu, ka es tik smagu treniņu varen labi izturēju, jo tāda kāda biju sākumā, kad atnācu, es nebūtu fiziski izturējusi šo slodzi. Man nācās piekrist, jo tā tik tiešām arī ir. Es atceros sevi kāda biju, un kāda esmu tagad-divi dažādi cilvēki(ne tikai ārēji, bet arī iekšēji, bet šajā blogā es parunāšu par ārējo veidolu). Ja agrāk biju tāda gandrīz sportiste, kas varēja bez maz vai vīriešu kārtas cilvēkam turēt līdz, tad tagad sporta zālē jūtos kā maza apalīte, kas ir nedaudz neveikla, bet ļoti uzcītīga, jo mēģina turēt līdz slaidajām.

Atceroties sevi, neapšaubāmi ir jāpiemin grūtniecības laiks. Zin, lai nesakiet:"Gan jau, ka norijies, tapēc arī tagad cīnies ar sekām!' Es negribu teikt, ka es ēstu kā negause grūtniecības laikā vai pa diviem, vai iepriekš būtu grauzusi tikai salātlapas, un, uzzinot, ka esmu stāvoklī, skrējusi uz mcdonalds atlaist bremzes, jo zin, kad tad vēl izbaudīs ēdienu, ja ne tagad! Tā nebūt nebija, un tomēr pieņēmos svarā par 18kg. Kas starpcitu uz citu +25-30kg (sevis mierināšana, ka citiem ir sliktāk jeb šajā gadijumā vairāk) nav nemaz tik traki.

Ko es izanalizēju? Vakar pārcilāju galvā savu grūtniecības periodu ar domu vai gadijumā pati nebiju vainīga, pati nepieļāvu kļūdu ar kuru tagad cīnos, t.i vai manas svara problēmas ir dēļ teorētiski lielā ēdelīguma. Un es secināju, ka pa lielam pāris kg varēja būt mazāk, bet būtībā es neko nevarēju baigi ietekmēt.

Mans pirmais trimestris bija bez vemšanām. Tas bija diezgan aktīvs laiks manā dzīvē, jo bija jāpabeidz augstskola, jāraksta diplomdarbs, jāiet uz lekcijām un jākārto eksāmeni. Tātad viss kā parasti, bet svars tāpat nāca klāt! Kas ir pats interesantākais, ka brīdī, kad vīra mātei paziņojām par gaidāmo ģimenes pieaugu, viņa teica-man jau tā likās! Redz, kad es vēl pati nezināju, ka esmu stāvoklī, citiem jau izlikās, ka man ir vēderiņš(tauciņi uz tā). Sanāk, ka man jau no 1. mēneša kaut kas tur sāka krāties.  Arī stājoties uzskaitē 12. nedēlā mans svars bija vairāk nekā agrāk.

Otrais trimestris bija diezgan aktīvs. Augstskola bija pabeigta. Laika bija diezgan. Gāju pastaigās, pārgajienā pat biju, gāju uz peldēšanu, ēdu daudz vasarā augļus, dārzeņus. Jā, augļos ir cukurs, bet tie ir arī veselīgi, un kad tad vēl tos ēst, ja ne vasarā no dārza? Bet svars tāpat nāca klāt.

Trešais trimestris bija salīdzinoši mazkustīgāks. Ārā jau rudens, negribas vairs nekur iet. Bet tāpat vīrs ik pa laikam aizved mani papeldēt. Vēl 39. nedēļā biju peldēt. Viņš tik saka, galvenais, lai ūdeņi baseinā nenoiet!:D Un tomēr svars vienmērīgi palielinājās. Nebija tā, ka dēļ salīdzinoši mazkustīgāka dzīvesveida 3. trimestrī būtu bijis svara kāpums.

Tātad pēc visas šīs te analīzes, es sliecos domāt, ka pa lielam es neko daudz nevarēju ietekmēt.

Tad sekoja dzemdības. Meitiņa bija liela, gara, virs 4kg. Bija 2 plīsumi. Pēc tām es jutos izmocīta. Sākumā slimnīcā bija jāiemācas iet nesaliektā pozā, jo viss sāpēja. Kad tas bija apgūts, tad nākamais posms-iemācīties iet uz wc bez sāpēm šuvju dēļ. Kad tas laiks garām, tad vēl nākamais etaps ir jāparvar-iemācīties skriet bez urīna noplūdes. Tātad ir jātrenē tie muskuļi.  Viens no veidiem ir , ejot uz wc, urīna strūklu ik pa laikam mēģināt apturēt. Vēl ir kādi vingrinājumi. Bet tas bija viens no veidiem kā es mācijos sevi savest kārtībā. Kad nu jau viss bija kārtībā, tad izdomāju, ka man ir jāsāk skriet! Es taču beidzot to varu atļauties, jo man vairs nav jāuztraucas par šādā tādām nebūšanām. Un ziniet-pirmo reizi paskrēju 10min., un likās tik nereāli grūti! Agrāk es varēju pāris km mierīgi norikšot, bet tad-ak vai, nāve klāt, sirds lec pa muti ārā, ķermenis ļengans un nekur liekams! Tad vēl prese, jo man vajag smuku vēderu. 20 reizes uztaisiju, viss-nevaru! Agrāk 100 un vēl varēju. Vajag slaidākas rokas-jāpumpējas! Apaļas nulle reizes varēju, jo vēders vilkās pa grīdu(jostas vieta neturēja ķermeni). Agrāk 25 reizes. Protams, ka es zināju, ka mana forma ir sliktākā stāvoklī, un, ka tas ir tikai normāli, bet tās sajūtas, ka tu nevari. Tāda sajūta toreiz bija, ka visi tie mani sportiskie gadi ir kaķim zem astes, jo tagad mana forma nekāda. 

Pašlaik es pamazām eju uz savu mērķi, bet tas notiek lēnām. Visam ķermenis ir jāsaprot, ka man ir muskuļi, kas kaut ko var, un , ka manā gadijumā krūtsbarošana nav nekāds tievēšanas līdzeklis, jo tieši pretēji-svars ir kā iekonservēts. 

Man likās, ka mazā piedzims, un tad tik es čiks-čiks, un pāris mēneši, būs smuka figūra, neviens nemaz nevarēs pateikt, ka man ir bēbis puncī bijis. Bet nekā. Laiks iet, un tā objektīvi skatoties uz savām varēšanām un citiem faktoriem, mana ideālā figurā daudz maz būtu atpakaļ 2 gadu laikā. Jā, un nekādi varianto no sērijas "2. mēnesī pēc dzemdībām mans svars ir vēl mazāks nekā jebkad agrāk, un vispār viss ir tik super skaisti" man nebija, un nav. Sākumā baroju ik pa 2h mazo. Tagad zobi vēl mieru neliek pa naktīm. Līdz ar to nekāda lielā enerģija un aktivitātes no mana miega badā esošā ķermeņa nav un negaidiet arī. Man viss notiek lēnām, pamazām! Un kā bija Jums? Vai izjutāt sevī to sajūtu, ka agrāk tak es varēju daudz daudz vairāk, bet tagad viss nāk ar tādu smagu darbu???

Kad būs laiciņš, parunāšu par šo transformēšanās tēmu (pirms-pēc) ar Jums:)