Rudenī un ziemā jādzer mazāk ūdens? Tas ir kļūdains mīts!

Daudzi uzskata, ka rudenī un ziemā jādzer mazāk ūdens nekā vasarā, taču tas ir kļūdains pieņēmums. Laikā, kad dienas ir kļuvušas īsākas, laiks ir vēsāks, bet gaiss telpās sausāks, slāpes ir tik tikko jūtamas, tāpēc arī dehidratācijas risks ir lielāks nekā citos gada periodos.

Rudens un ziemas sezonā ķermenis sūta mums signālus par slāpēm, taču mēs tos ignorējam. Jāvērš uzmanība, ka centrālapkures un sildierīču sasildītais gaiss telpās darbojas gluži kā sūklis, kas uzsūc mitrumu no mūsu ķermeņa – ādas, matiem, elpceļiem –, tāpat arī zaudējam organismā esošo ūdeni ar izelpu. Tādējādi aukstajā un sausajā laikā ūdens no organisma netiek zaudēts mazāk, mēs, gluži vienkārši, tā zudumu neredzam tik uzskatāmi kā vasarā, kad karstajā laikā svīstam. 

Ja organismā ūdens samazinās par 5%, pasliktinās nieru darbība, palielinās slodze aknām, kas var novest pie dažādām saslimšanām. Vienlaikus arī paaugstinās pulss un ķermeņa temperatūra.

Bieži dzirdam uzskatu, ka ūdeni var dzert mazāk, ja ikdienā dzer daudz tēju, kafiju vai sulu, tomēr tas ir kļūdains pieņēmums. Kafija, tēja un sulas vairāk veicina ūdens zudumus no organisma nekā tā uzsūkšanos. Tas tāpēc, ka šajos un arī citos dzērienos ir daudz cukuru un citas vielas, kas sasaista ūdens molekulas, tādējādi vielmaiņas procesā to izvadot no ķermeņa. Šī iemesla dēļ tiek rekomendēts arī gada aukstajā periodā dienā izdzert vismaz 1,5 – 2 litrus ūdens, pretējā gadījumā vējš uz ielas un sakarsušais gaiss telpās dehidrē organismu. Tā pirmās pazīmes ir nogurums un galvassāpes. 

Savu rītu iesāc nevis ar tasi kafijas vai tējas, bet gan ar glāzi ūdens, kas iekustinās organisma vielmaiņas procesus. 

Ja organismā nebūs pietiekami daudz ūdens, tu nogursi pat no visvienkāršākajiem mājas darbiem. Dehidratācija samazina arī modrību un koncentrēšanās spējas.

Ko tavs organisms iegūst, ja dzer pietiekami daudz ūdens?

Uzlabosies tavs ādas stāvoklis

Sausais gaiss, ko rada centrālā apkure, veicina negatīvu iespaidu uz ādas stāvokli. Kontrasti starp sauso gaisu telpās un auksto gaisu laukā var radīt ādas plaisāšanu un sasprēgāšanu. Šajā kontekstā ļoti liela nozīme ir ūdenim, jo tas piepilda ādas šūnas, mitrina ādu, samazinot plaisāšanas un lobīšanās risku. 

Blāva āda ir vēl viena problēma, ar kuru var nākties saskarties ziemā, jo to rada sausais gaiss un mitruma trūkums. Lai āda mirdzētu, regulāri padzeries ūdeni neskatoties uz to, ka, iespējams, tajā brīdī nemaz neizjūti slāpes. 

Būsi enerģiskāka

Noteikti esi ievērojusi, ka pēcpusdienā ir lielāks nogurums, tāpēc nepieciešams uzņemt kofeīnu, lai atvairītu nogurumu. Visticamāk, tu ciet no dehidratācijas, kas ir galvenais dienas noguruma cēlonis. Laba hidratācija nodrošinās ķermeņa funkciju atbalstu, jo dehidratācijas laikā ķermeņa funkcijas palēninās, tiek iztērēti papildus enerģijas resursi, radot nogurumu. Tāpēc turi vienmēr rokas stiepiena attālumā glāzi ūdens, lai regulāri padzertos un būtu modra un enerģiska.

Svara pieauguma kontrole

Gada tumšajā un aukstajā periodā mūsu ķermenis alkst pēc mierinājuma. To visbiežāk sniedzam ēdiena veidā, nereti, kalorijām bagāta un neveselīga ēdiena veidā. Lai mazinātu lieku kaloriju uzņemšanu, katru reizi, pirms vēlies sevi uzmundrināt ar kādu našķi, padzeries ūdeni! Mūsu smadzenes bieži vien jauc slāpes ar izsalkumu, tāpēc, iespējams, padzeroties, pēc tam tev vairs nekārosies ēst uzkodas un būs vieglāk pretoties kārdinājumam. Vienlaikus svarīgi, ka regulāra ūdens uzņemšana palīdz gremošanas sistēmai labāk darboties un sekmīgāk pārstrādāt pārtiku.

Imūnsistēmas aizsardzība

Rudens un ziemas mēneši ir liela pārbaude mūsu imūnsistēmai. Dehidratācija var nopietni novājināt mūsu imūnsistēmas barjeras, jo ūdens trūkuma rezultātā kļūst sausāka mūsu plaušu un deguna blakusdobumu gļotāda, kas var samazināt to izturību pret infekcijām. 

Kādu ūdeni izvēlēties?

Ieteicams vismaz pusi no diennakts laikā uzņemamā šķidruma daudzuma uzņemt ar tīru, dabīgu ūdeni. Tas nozīmē, ka svarīgi izpētīt uz ūdens iepakojuma etiķetes norādīto informāciju, pievēršot uzmanību nitrātu un nitrītu daudzumam, kā arī ūdens sārmainumam.

Jo mazāk nitrītu (NO ⁻ ₂) un nitrātu (NO ⁻ ₃) jonu, jo tīrāks ir ūdens. Nitrātu un nitrītu saturs litrā augstākās tīrības kategorijas ūdens nedrīkst pārsniegt 1 mg/l. Viens no zināmākajiem dabiskajiem minerālūdeņiem Lietuvā ir „Akvilė”, tas tiek filtrēts caur pazemes iežu un smilšu slāņiem Dzūkijas Nacionālajā parkā. Unikālās izcelsmes dēļ „Akvilė” ir viens no retajiem ūdeņiem pasaulē, kurā nav ne nitrātu, ne nitrītu, līdz ar to tas ir piemērots ne tikai pieaugušajiem, bet arī mazuļiem.

Izvēloties dzeramo ūdeni, jāpievērš uzmanība arī tā sārmainības (pH) indeksam – jo augstāks tas ir, jo ātrāk ķermenis neitralizē skābumu, kas veicina ķermeņa novecošanos. Ūdens tiek saukts par sārmainu, ja tā pH ir 7,8–10. Jau pieminētā „Akvilė” ūdens pH ir 8 – tas ir dabiski sārmains.