Sestdienas ir tās dienas, kuras vienmēr pavadām ārpus mājām, lai mazā var smelties jaunus iespaidus un spiedzošā balsī iesaukties "jā!" tad, kad piedāvājam viņai izklaidēties.
Vienīgi ideju kļūst aivien mazāk, jo katru sestdienu braukt uz Tīklu parku vai AB parku (kas noteikti ir mūsu 3,5 gadnieces favorītes), ja ne bērnam, tad vecākiem tomēr apnīk.
Tā nu mēģinājām izdomāt, kas "strādātu" šoreiz, līdz talkā nāca Kika Mika ar pazudušajām ausīm, kuras viņa nolēma meklēt strūklakā. Ilgi nedomājot, mūsu meita, aizverot grāmatu, paziņoja, ka grib uz strūklaku!
Tā kā iepriekš biju dzirdējusi pozitīvas atsauksmes tieši par Kuldīgas sauso strūklaku, bet pašā Kuldīgā nebiju viesojusies jau gadus 15, pietika ar 3-4 minūšu pārdomām, dvieļa un rezerves drēbju ielikšanas somā līdz brīdim, kad jau visi sēdējām mašīnā.
Strūklaka ir ērti atrodama, pietiks navigatorā atrast Kuldīgas TIC vai Baznīcas ielu 2/4, no kurienes nepamanīt strūklaku būtu neiespējami. Stāvvietas bez grūtībām var atrast 2-5 minūšu gājienā, neskatoties uz visai lielo tūristu skaitu, ko manījām, netālu no strūklakas ir vairākas kafejnīcas/restorāni, kur paēst brīžos, kad ūdens prieku par daudz, tāpēc, lai arī kādam tā ir tikai strūklaka, uzskatu, ka arī tā ir pelnījusi vietu starp objektiem, kurus ietvert savā vasaras atpūtā. Ja negribat braukt tikai uz to, tad taču Kuldīgā un tās tuvumā ir tik daudz interesantā un bērniem saistošā, ka pietiktu vairāku dienu ceļojumam!
Par strūklakas vēsturi droši var lasīt internetā, taču man svarīgi šķita tas, ka bērni tur drīkst bradāt, strūklakas flīzes neslīd (šis mums bija nepatīkams pārsteigums Ventspilī, kur 2 strūklakās, kas TIC tika ieteiktas kā bērniem piemērotas bradāšanai, bija ļoti slidens aļģu un atkritumu dēļ), strūklu ir daudz, ritms un to augstums regulāri mainās, pazūd un kustās neparedzamos virzienos, tādā veidā rotaļājoties ar mazo ūdens pētnieku un izsaucot sajūsmas spiedzienu katru reizi, kad "'ūdens strūkla" pēkšņi parādās blakus pēdiņai vai pat sakutina zodu. Strūklakā ir ļoti tīrs, blakus ir soliņi, kur vecāki var sēdēt un vērot savu bērnu, apkārt minimāla auto kustība (šķiet, ka dienā, kad bijām, kādai skolai bija izlaidums, tāpēc manījām 4-5 mašīnas), tāpēc arī tad, ja mazs pasaules izzinātājs nolemj nedaudz pastaigāt apkārt, nav jāuztraucas. Un strūklaka ir pietiekoši liela, lai tajā vienlaicīgi līksmotu vairāku bērni, neuztraucoties par to, ka visiem nepietiek vietas.
Jāatzīst, ka ne tikai bradāšana ūdenī, bet arī strūklaku dejas vērošana ir izklaidējoša un man nav ne jausmas, cik laika mūsu bērns tur būtu pavadījis, ja tētis vienā brīdī neierosinātu doties tālāk ceļā, taču vismaz 2h tā spētu aizraut arī nepacietīgāko bērnu:)
Iesaku!
Galvenais attēls no mapio.net krājumiem, bet pārējie ir mūsu pašu. Uz strūklaku devāmies 2x, jo pēc gardām pusdienām meitiņa palūdza šo prieku izbaudīt vēlreiz!