Psihoterapeite Ginta Ratniece: Bērnam ir svarīgi, lai vecāki būtu laimīgi

Psihoterapeite Ginta Ratniece: Bērnam ir svarīgi, lai vecāki būtu laimīgi

06. Jun 2022, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Ikvienā ģimenē reiz pienāk brīdis, kad atvase ir gatava izplest spārnus un pati doties lielajā dzīvē. Psiholoģijā šo procesu sauc par seperāciju. Kā sagatavoties šim brīdim, sarunā ar Māmiņu Klubu atklāj psihoterapeite Ginta Ratniece.

Cilvēka kā personības veidošanās ļoti atkarīga no tā, cik sekmīgi norit seperācijas process. “Mātes ir ļoti orientētas uz to, lai bērnam sniegtu drošības sajūtu, taču šeit ir divi paradoksi, kas savā veidā ir saistīti. Bērnam nepieciešama drošības sajūta un apziņa, ka viņš vienmēr būs pasargāts, pasaule ir uzticama, bet, ja viņš tajā paliek pārāk ilgu laiku, viņš neattīstās,” tā psihoterapeite Ginta Ratniece. Viņa norāda, ka lielāka drošības un stabilitātes sajūta sekmē vieglāku seperāciju.

Vienlaikus svarīgi, lai, bērnam augot aizvien lielākam, mamma atcerētos arī par savu dzīvi – saviem hobijiem, vīru. Par to, pēc Gintas Ratnieces teiktā, vecākiem jādomā visu laiku, lai ar gadiem neveidotos tukšās ligzdas sindroms. Vienlaikus viņa norāda, ka bērniem ir ļoti svarīga saikne ar saviem vecākiem arī pēc gadiem. “Jo rādām bērniem modeli, kā ir novecot. Tāpēc bērniem ir svarīgi, lai vecāki būtu laimīgi,” tā viņa. Psihoterapeite citē psihologa, sociologa Viljama Makdugala teikto, ka galvenais mātes uzdevums ir iemīlināt bērnu dzīvē.

Kā stiprināties jaunajai mammai

Vaicāta, kur spēku meklēt sievietei pēc mazuļa piedzimšanas, psihoterapeite Ginta Ratniece norāda divus ceļus. “Viens ir ļoti praktisks, kad patiesi jāmeklē atbalsta sistēma, jo mamma nevar viena visu izdarīt. Ir vajadzīgs tēvs, kurš iesaistās, vecvecāki, aukles. Otrs ir iekšējais darbs, jo līdz ar bērna piedzimšanu, sievietes psihe sadalās,” stāsta psihoterapeite.

Viņa skaidro, ka jaunajā māmiņā no vienas puses attīstās vecāka daļa, bet vienlaikus arī aktualizējas zīdaiņa daļa, jo savādāk māmiņa nevar mazuli saprast bez vārdiem. “Tāpēc savā ziņā jāatceras laiku, kad pati biji zīdainis. Ja sievietei zīdaiņa periodā bijušas seperācijas problēmas, nepietiekoša drošība, aprūpe, tas nozīmē trauksmi un var aktualizēties psihē. Šis arī ir viens no svarīgākajiem iemesliem pēcdzemdību depresijai,” tā Ginta Ratniece.