Psiholoģe Kristīne Balode: "Mēs reizēm stipri pārspīlējam pašu dzemdēšanas nozīmi"

Klīniskā psiholoģe Kristīne Balode ir spilgta personība. Viņa ir ar 15 gadu darba pieredzi, patlaban savas zināšanas papildina Šveicē, un nebaidās runāt par attiecībām un seksualitāti. Jā, viņa ir arī trīs bērnu mamma.

Kristīne Balode ir konsultante attiecību un seksualitātes jautājumos, tāpēc par šīm tēmām runā nepiespiesti, kamēr sabiedrībā daudzi labprātāk izvēlas paklusēt. Pēc Kristīnes domām, patlaban cilvēki vairāk sāk šo tēmu pieņemt un vairāk par to runāt, piedevām, arvien īstāk, jo, acīmredzot, cilvēkiem apnicis ap seksualitātes tēmu taisīt teātri, pastāvot pie uzskata, ka mīlestība ilgst mūžību un skaistums visu atrisina. Viņasprāt, tā ir zīme, ka mūsdienu sabiedrība sāk nobriest.

“Mums pietrūkst zināšanu, ka seksualitāte nav vienādojama ar seksu un sekss nav vienādojams ar seksualitāti. Tad, kad pārsvītrojam šo vienādības zīmi, iegūstam ļoti daudz brīvības,” teic viņa.

Pēc Kristīnes domām, dzimumakts beidzot var tikt atdalīts no seksuālās kopējās pieredzes, kas sniedz iespēju to kvalitatātes ziņā uzlabot, pilnveidot, elementāri izglītoties, apjaušot, ka tas var būt baudpilns abiem partneriem.

Sociālie tīkli ir iespēja rotaļāties arī pieaugušajiem

Mūsdienās ierasta parādība ir dažādas plastiskās operācijas, skaistumu uzlabojošas procedūras, par ko klīniskā psiholoģe teic, ka tās ir estētikas laikmeta sekas, kad visur redzam tikai ārējo tēlu. Tajā pašā laikā viņa uzsver, ka nebūt neuzskata, ka ārējam tēlam nav nozīmes, jo tas, kā sevi izveidojam, dod par mums pārējiem kādu priekšstatu. Un tas, protams, nav maznozīmīgi.

“Visa sociālā vide, kas balstās sociālajās platformās, kur tik ļoti varam mainīt realitāti un ar to spēlēties, no vienas puses ļoti kārdina, jo cilvēka viena no pamatvajadzībām ir rotaļāties, un beidzot pieaugušajiem cilvēkiem ir iespēja rotaļāties,” ieskicē Kristīne. Viņasprāt, tas nav nekas slikts, ja vien paši nesākam noticēt tam, ka šī rotaļa ir īstenība. Kristīne Balode: “Ar to atšķiras pieaudzis cilvēks no bērna, kad spējam saprast, ka brīnums ne vienmēr ir brīnums. Mēs šobrīd esam ļoti aizrāvušies ar rotaļāšanos.”

Pati Kristīne ir sieviete, kura mēdz staigāt biksēs, nekrāso sarkanas lūpas un ne vienmēr staigā augstpapēžu kurpēs. Viņa atzīst, ka ne vienmēr ir smaidīga, laimīga un gatava visus apmierināt. “Man ir jāvar arī pastāvēt tajā brīdī, kad kādam šķitīs, ka ar manu iekšējo sievišķību kaut kas nav kārtībā,” saka viņa. Vienlaikus viņa uzsver, ka tad, ja šķitīs, ka iekšējā spēka vairs nav, ja sieviete ir pietiekami daudz kritizēta un apšaubīta jau augot un attīstoties, lai nepazaudētu saikni, viņa tik un tā centīsies iekļauties grupā, nevēloties palikt par izstumto. K. Balode: "Mēs esam sociāli un piederība mums prasa ļoti augstu cenu, lai nepazaudētu šo saikni."

Pārspīlēta dzemdēšanas nozīme

Kristīne ir trīs bērnu mamma, taču sevi neidentificē ar daudzbērnu mammu. Viņa teic, ka nekad nav jutusies kā māte - varone un situācija nekad nav spiedusi viņai justies vientuļai nepieciešamībā apturēt savu iekārtoto sistēmu. "Man ir brīnišķīgs vīrs, kurš ir aktīvs tētis, un manam vīram ir brīnišķīga pirmā sieva, kura vienmēr bijusi sistēmas daļa, līdz ar to mātes būšana kuplajam bariņam ir dalīta atbildība," stāsta K. Balode.

Viņasprāt, sabiedrībā maz tiek runāts par ģimenēm, kurās ir bērni no iepriekšējām attiecībām. Arī viņai, satiekot vīru, ģimenē uzreiz ienāca bērns, tāpēc Kristīne nebaidās teikt, ka mēs reizēm stipri pārspīlējam pašu dzemdēšanas nozīmi. "Man šķiet, ka savā ziņā vientuļi cilvēki sākot no bērnības mums apkārt ir tikai tāpēc, ka pretendējam uz īpašumtiesībām uz to, ko esmu vai neesmu laidusi pasaulē," tā Kristīne Balode.

Viņa saka, ka nav iespējams izvēlēties vīrieti bez bērniem, ja viņam tādi ir, tāpēc rodas jautājums tiem, kuri vēlas bērnus no vīrieša atdalīt: "Vai spējat cienīt vīrieti, kurš atdalās no tā, ko ir radījis, un kādas ir jūsu nākotnes gaidas tad, kad jums būs kopīgie pašu dzemdētie bērni?" Psiholoģe mudina padomāt, vai šādā gadījumā nevar rasties situācija, ka vīrietis, ieraugot ko valdzinošāku, jaukāku vai vienkārši nogurstot no ikdienas, atkal nenoliks maliņā vēl vienu pagātnes daļu.

Ņemot vērā augsto laulību šķiršanas procentu Latvijā, K. Balode izvērš uzskatu, ka bērni lielākoties neuzaug ģimenēs, kurās ir piedzimuši. "Tāpēc jāvaicā, cik vēl ilgi uzturēsim mītu par dzemdēšanas nozīmi un to, kurš kuram ir vecāks," mudina padomāt viņa.

Bailes ieraudzīt, ka mīlestības nav

Savulaik Kristīne presē nav baidījusies runāt par sānsoļiem, tāpēc, komentējot šo tēmu, viņa sevi nodēvē par ekstrēmisti, kurai ir neiespējami dzīvot tēlotā realitātē, jo partneris viņai ir tuvākais cilvēks.

“Mēs bieži baidāmies ieraudzīt, ka nekādas mīlestības nemaz nav, un ka tas ir tikai tāds pats ieradums kā savulaik bieži dzīvojuši mūsu vecāki,” atklāta ir viņa, sakot, ka cilvēki baidās sev atzīt, ka sen pazudusi iekāre un visa interese par otru ir sen pazudusi. Šī iemesla dēļ ir ļoti grūti sev atzīt realitāti, jo labprātāk gribas to palaist garām. Tajā pašā laikā, kad kāds parādās aiz stūra, kur dzīve šķiet vieglāka, jo cilvēka iztēle strādā par 100%, mēs rodam mierinājumu un reizēm arī restarta iespēju ārpusē.

Tāpēc attiecībās ir liels izaicinājums, cik atklāti spējam otram pastāstīt par notikušo un kā spējam katrs tikt galā ar savu atbildību. “Tam visam ir priekšvēsture sākot no brīža, kad pirkstā uzvelkam gredzenu un iedomās uzliekam otram pienākumus, par kuriem viņam nav ne jausmas, bet pēc tam viļamies,” viņa skaidro.

Pēc psiholoģes domām, ir svarīgi veikt sarunas par to, kāds būs plāns B brīdī, kad būs grūti, nolaidīsies rokas un zudīs ticība. Piemēram, kas notiks tad, kad otrs zaudēs darbu, nebūs gulēts jau četrus gadus, jo visu laiku ir mazi bērni, vai sāks savs ķermenis riebties tik ļoti, ka nespēsi tam pieskarties pati, kur nu vēl ļaut to darīt otram. Šo iemeslu dēļ ir svarīgi pārrunāt, kur šādos gadījumos tiks meklēts atbalsts un kā tiks saturētas kopā attiecības.

Visu interviju skaties