Pik Nik parks - mūsu lielā vasaras vilšanās

Brīdinu, ka šī ir tikai manas ģimenes pieredze, mūsu subjektīvais viedoklis, ko nevēlos uzspiest citiem, bet dalos, lai kādi citi vecāki lieki neaizbrauc uz vietu, kas viņiem var sagādāt tikai vilšanos.

Pirms dažām dienām biju pārsteigta, ka vienā forumā kāda māmiņa, kura meklēja vietu, kur izklaidēt savu bērnu veselu dienu, saņēma vairākas slavas dziesmas Pik Nik parkam, par kuru es līdz šim itin neko nebiju ne dzirdējusi, ne lasījusi! Esot pat labāks nekā AB parks, tāpēc es, būdama sajūsmā par tur redzēto, ar nepacietību gaidīju brīvdienas, lai izbaudītu ko vēl vērtīgāku tepat Rīgā. 

Pik Nik parks atrodas  Jūrmalas gatvē 78d, Imantā, blakus Volvo sporta centram. Pa ceļam no centra neredzējām kaut mazāko norādi vai plakātu, taču ticējām, ka labai vietai tādu nevajag. 

Iegājām parka teritorijā, kur mūs sagaidīja vientuļš galdiņš ar biļešu cenu sarakstu. Bērniem līdz 2 gadiem par ieeju jāmaksā nav, bet pieaugušajiem brīvdienās ir 5 EUR/pers. (bērniem 2-18 g. jāmaksā 10 EUR). Pastāvējām, sagaidījām meiteni, kas mums veltīja tieši 1 vārdu - desmit! Samaksājām un mums tika iedotas uz rokām lipināmās papīra aproces, varējām doties izklaidēties. 

*Nav jau tā, ka ar mani ir stundām jāpļāpā, bet man ir neierasti, ja cilvēks nesveicinās. 

Devāmies uz piepūšamajām atrakcijām, kurās Klinta pavadīja vien dažas minūtes. Pamanījusi, ka piepūšamajām atrakcijām nav nekāda norobežojuma un bērns, aktīvi lēkājot, var novelties nost uz visai cietās zemes, es lūdzu Klintai kāpt ārā. Ja vēl būtu iespējams no katras puses nostāties vecākiem, lai var bērnu noķert vajadzības gadījumā, mēs to darītu, taču tas nav iespējams, jo žoga pusē ir barikādes, lai vecāki pat nedomā tur spert savu kāju, kā arī koka stabiņi, tāpēc kritiena gadījumā nav jābaidās tikai no cietās zemes. 

Klinta īpaši nespurojās, devās ārā no piepūšamā vilcieniņa pie tēta, kurš man paziņoja, ka bērnam laikam bikse ir pilna, jo viss dibens slapjš. Pārbaudījām, taču autiņbiksītei nebija ne vainas, slapjums bija tikai no ārpuses, jo vēl vakar lija un bija naivi cerēt, ka atrakciju kāds būs slaucījis. Līdzi Klinta atnesa arī smiltis, netīrumus un lapas, kuras atrakcijā dzīvo. 

*Es nebaidos no netīrumiem,  bet nesaprotu, kāpēc ir tik grūti paņemt lupatiņu un noslaucīt atrakcijas, kas tiek piedāvātas. Vai arī tas ir tikpat apgrūtinoši kā sveicināšanās?

Labi, ja ne piepūšamās atrakcijas, tad varbūt dzīvnieciņi? Devāmies pie trušiem, tītariem, kazām, aitām un zosīm. Dzīvnieki kā jau dzīvnieki, pūkaini, mīļi, tie patīk visiem, lai gan mani nedaudz mulsināja, ka trušu būros ir tik daudz mazo spiriņu. Kad Klinta nolēma apiet trušu būrim apkārt, pamanījām, ka visa zeme pie tiem arī ir ļoti daudzās mazās spiriņās. Pašas vainīgas, ka staigājam par daudz apkārt, taču iespaidu bojāja arī tas, jo dzīvnieki ir pelnījuši dzīvot sakoptā vidē, kur "ka*as nebirst laukā no tā, ka tām vairs nav vietas būrī".

Saskumušais varavīksnes tiltiņš un šķēršļu trase izskatījās bīstama, tur nelīdām ne mēs, ne citi bērni. Arī šūpoles baudīja vientulību, jo neizskatījās nedz ērtas, nedz drošas. 

Salmu atrakcijas vietā bija caurs tents.

Piepūšamajam spilvenam nebija ne vainas, lai gan nesapratu, kāpēc tādam blakus jāliek koka dēļi? Vai tiešām vingrošanas mīkstie paklājiņi ir tik ļoti dārgāki? Vai smiltiņas? Kāpēc jāriskē, ka kāds bērns var nokrist no šī spilvena un sasisties pret cieto koka pamatni? 

Ūdens atrakcijai gājām garām, jo šodien ārā ir visai vēss, kā arī 2 esošās laiviņas bija aizņemtas. Ūdens izskatījās netīrs, bet gan jau tur neviens iekšā nebrien lieki, tikai vizinās ar laiviņām.

Mini golfs alkst pēc krāsas atjaunošanas, taču spēlēt var. Mums nederēja, jo Klinta vēl ir par mazu. 

Smilškaste izskatījās ļoti pieprasīta un jauka. Tur katrs varēja iemēģināt roku ekskavatorista darbā un parušināties pēc sirds patikas. Ūdens pūslis arī bija ļoti jauks un patīkams, droši varējām ļaut Klintai uz tā izlēkāties (viņa par to jūsmoja jau AB parkā), lai gan arī te ir kāds "-", kas pārsteidza, taču nav saistīts ar parka īpašnieku vai darbinieku neizdarību. Uz ūdens pūšļa sauļojas māmiņas, kuras ir pārgurušas no savu bērnu pieskatīšanas un neliekas ne zinis par to, ka kādam traucē. Nav jau grūti izlēkāties arī maliņā, kur viņu apbrūnināšanās nav traucēta, taču tad, ja dodies ar bērnu izklaidēties, vajadzētu pieskatīt bērnus, vai ne?

8 batuti ir jauki, var izlēkāties pēc sirds patikas, negaidot garā rindā. Dažos ir caurums, bet tas lēkāšanai it nemaz netraucē. 

Piepūšamais laukums bumbas mešanai grozos ir netīrs un pilns ar ūdeni. Ja netrāpīsi grozā, bumba būs jāsavāc no lielas, netīra ūdens pilnas peļķes. Ja trāpīsi, tad arī būs jālien peļķē, cenšoties abūt bumbu laukā no slapja tīkla. 

Velokartu trase pārsteidza ar sarežģītības pakāpi, jo tikai izturīgākie spēja pa to braukt, lielākā daļa stūma savu velokartu, nespējot tikt galā ar sarežģījumiem.

Tas arī viss, lejā no kalna nešļūcām, karuselī nekāpām, jo Klinta gribēja prom. Šī bija pirmā reize, kad mans bērns labprātīgi devās mājup jau pēc 40 atrakcijās pavadītām minūtēm. 

Protams, viņa juta manu noskaņojumu un vilšanos, tāpēc kaislīgākie parka aizstāvji var droši mani vainot agrajā promiešanā, taču tad, ja bērnam ir interesanti, viss patīk un aizrauj, viņš pat nepamana mammas slikto noskaņojumu un grib palikt ilgāk.