Perfekcionisms ir kļūdu labojums

 Kas ir perfekcionisms, es tā īsti sapratu brīdī, kad mūsu ģimenē ienāca mazākā meita Katrīne Keita.

Man vienmēr likās, ka es kā mamma daru visu, lai maniem bērniem būtu labi, bet te augot Katrīnei, pieķēru sevi pie domas, ka es neatceros svarīgas lietas no savu lielo bērnu bērnības, tātad es neesmu visu izdarījusi tā, lai mani bērni justos paši mīlētākie.  Bija brīži, kad es ar asarām acīs mēģināju sevi piespiest atcerēties kā bija tad, jo tagad tas likās tik svarīgi.  Pēc kā sekoja pārmetumi sev un sajūta, ka kaut kas palicis neizdarīts vai nepateikts.

Tagad laikam Perfekcionisms manā dzīvē ir kā iepriekšējās dzīves kļūdu labojums. Iekšēji ir sajūta, ka Katrīnei ir jājūtas vismīlētākais, man jābūt mammai, ar ko mans bērns var lepoties. Es piedomāju ko velku, kā izeju no mājas, ko saku , kā  uzvedos sabiedriskās vietās.  Reizēm jūtos neizsakāmi nogurusi un man gribas no visa un visiem paslēpties.  Tad palieku viena mājās un skatos kādu labu filmu pēc, kuras var izraudāties un sevi pažēlot.  

Perfekcionisms tā ir nebeidzama cīņa pašai ar sevi. It kā tu visu dari pēc labākās sirdsapziņas, bet tavs iekšējais es krata galvu un vienmēr atrod, ko vajadzēja izdarīt labāk un kas netika izdarīts tik labi, lai būtu izdarīts perfekti.