Pēcdzemdību depresija. Kad un kā par sevi parūpēties?

Pēcdzemdību depresija. Kā tāda rodas, kā izpaužas, un ko nozīmē ne tikai māmiņai, bet arī viņas ģimenei? Vai ar pēcdzemdību depresiju ir iespējams tikt galā? Uzzinājām, tiekoties ar žurnāla MANS MAZAIS pārstāvi Zani Strūbergu, kā arī psiholoģi Kristīni Balodi. 

Nejaukt ar skumjām

Kā liecina statistikas dati, pagājušajā gadā psihoneiroloģiskajā uzskaitē stājusies tikai viena māmiņa ar diagnozi pēcdzemdību depresija, bet dzirdam par to ļoti daudz. Daudziem šķiet, ka pēc bērniņa dzimšanas sievietei būtu jāstaro, tādēļ viņai šķiet pilnīgi nevietā teikt, ka patiesībā viņa nejūtas emocionāli labi. 

Lielākā daļa sieviešu pat neapjauš, ka viņām ir pēcdzemdību depresija. Viņām liekas, ka kādu neizprotamu iemeslu dēļ pie sliktās emocionālās pašsajūtas viņas pašas ir vainīgas. Viņām nav izpratnes par to, ka šādas izjūtas var nākt kā pārsteigums un «komplektā» ar mazo cilvēciņu. Īpaši smagi ir tie gadījumi, kad pēcdzemdību depresija ieilgst, jo nav laikus risināta. Diemžēl sievietes ne vienmēr apzinās, ka viņām ir vajadzīga palīdzība. Var gadīties, ka tā gluži vienkārši kādu iemeslu dēļ nav pieejama.

Depresijai līdzīgs stāvoklis, ko mīlam saukt par depresiju, ir raudulīgais periods pēc dzemdībām, ko mēdz dēvēt par pēcdzemdību skumjām. Tās ir aptuveni divas nedēļas pēc dzemdībām, un tas ir emocionāli nestabils stāvoklis, kurš lielā mērā saistīts arī ar hormonālajām izmaiņām, kas norisinās sievietes organismā pēc dzemdībām. Pēcdzemdību skumjas nevajadzētu jaukt ar depresiju, jo tās pāriet. Depresija var turpināties ilgi un tai ir arī smagākas sekas.

Depresiju raksturo negatīvas domas par sevi, nākotni, dzīves situāciju kopumā, arī bezspēks, nevēlēšanās rūpēties ne par sevi, ne bērniņu. Šie jau ir spēcīgi simptomi, ko nevajadzētu atstāt bez ievērības, īpaši, ja pēc dzemdībām pagājušās vairāk nekā divas nedēļas. 

Kad ir par vēlu?

Nav tā, ka depresijas ārstēšanai uzreiz piemēro medicīniskos preparātus, tā nav ārstu pirmā izvēle. Tomēr gaidīt, ka depresija pāries pati gan nevajadzētu. Jārīkojas konstruktīvi un jāmeklē palīdzība. Vienīgā situācija, kad ir par vēlu, ir tā, kad iznākums jau ir letāls, jo sieviete vairs nav spējusi tikt galā ar depresijas izraisīto stāvokli. Tādēļ nevajag gaidīt, kad problēma ieilgs. Jāsaprot arī, ka palīdzības meklēšana nav vājuma pazīme, bet tieši otrādi – spēka pazīme. Tikai spēcīgi cilvēki grūtā brīdī spēj rīkoties konstruktīvi un meklēt palīdzību.

Neviena sieviete mūsdienās nedzīvo pilnīgi izolēti. Jāapzinās arī, ka no viņas atkarīgs mazais, tikko dzimušais bērniņš, kurš ir jāaprūpē. Jo grūtāk mammai ir iesaistīties mazuļa aprūpē, jo satrauktāks viņš kļūst, viņam trūkst pozitīvu emociju un neveidojas veselīga piesaiste ar mammu, kas šajā periodā ir vitāli svarīga. Arī partneris, ar kuru sieviete dzīvo kopā, cieš no viņas depresijas un bieži jūtas bezpalīdzīgs. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka arī vīrietis pats var ciest no pēcdzemdību depresijas, tikai par to runā vēl retāk.  Partnerim sievietes depresija var būt liels pārbaudījums, jo praktiskā palīdzība, kas viņam ir pierasta un saprotama lieta, šajā reizē nestrādā un sievietei nekļūst no tās labāk. Protams, ir svarīgi, ka viņš palīdz viņai ar sadzīvi un bērniņa aprūpi, bet viņai ir vajadzīga arī cita palīdzība, emocionāls atbalsts un izpratne par to, kas ar viņu notiek. Tāpēc ir tik svarīgi, lai sievietes atbalsta lokā ir ne tikai vīrietis, bet arī speciālists, varbūt vēl kāds saprotošs tuvinieks vai draudzene. 

Svarīgs ir pieskāriens

Kad sievietei ir slikti, apkārtējiem bieži gribas viņai sniegt padomus, kā rīkoties, norādīt uz risinājumiem, bet, to darot, aizmirstas kas ļoti svarīgs. Pieskāriens! Pieskāriens ir pirmā maņa, kas palīdz veidot attiecības. Arī ar bērniņu. Pieskārienā ir brīnums. Caur to darbojas princips – dots devējam atdodas, jo abas puses tiek dziedinātas. Tādēļ, ja sievietei ir slikti, labākā pirmā palīdzība ir pieskāriens, apskāviens un vienkārša uzklausīšana, ja viņa grib, ko teikt.

Bērniņa ienākšana ģimenē ir liels pārbaudījums abiem partneriem un abu uzdevums ir saglabāt savu ģimenes kodolu arī turpmāk, atceroties, ka jādarbojas kā komandai un jāatrod veidi, kā visi šajā ģimenē var būt pieņemti, mīlēti un gribēti.

Meklēt atbildi žurnālā

Par to, kas viņām sasāpējis, mammas mēdz rakstīt arī žurnālam MANS MAZAIS, jo tas šķiet vieglāks pirmais solis ceļā uz atveseļošanos. Tomēr, ja runa ir par depresiju, svarīgi uzmeklēt arī speciālistu un aprunāties klātienē, jo katras māmiņas dzīves situācija un resursi ir atšķirīgi.

Žurnālā tēmas mēdz cikliski atkārtoties, laiku pa laikam no jauna pievēršoties visam tam, kas aktuāls jaunajiem vecākiem, tostarp arī tēmai par pēcdzemdību depresiju. Ja kāda māmiņa uzrakstījusi vēstuli ar palīgā saucienu, tas vienmēr tiek sadzirdēts un atbildes caur žurnāla lappusēm saņem visi.

Katrā žurnāla numurā ir numura tēma – padziļināts ieskats kādā tēmā. Martā MANS MAZAIS raksta par alerģijām – gan to fizioloģiskajiem, gan emocionālajiem iemesliem.  Tāpat šajā numurā var lasīt rakstu par situācijām, kuras daudzas sievietes piedzīvo vēl nezinot, ka ir stāvoklī, piemēram, aktīvi sporto vai iedzer vīnu. Žurnāla auditorija ir vecāki bērniem līdz skolas vecumam un arī marta numurā ir padomāts ne tikai par grūtniecēm un zīdaiņu mammām, bet arī lielākiem bērniem un ir lasāms raksts par bērnu talantiem un to atpazīšanu. Šeit atradīsiet arī aizkustinoši stāstu par priekšlaikus dzimušiem mazuļiem, iedvesmojošu ceļojuma aprakstu par deviņus mēnešus garu kādas ģimenes piedzīvojumu Āzijā un vēl daudz citas tēmas. Sev interesējošu lasāmvielu atradīs katrs!

Ieskaties: www.mansmazais.lv