Ķermeņa masāža
14.07 15:00-15:45
Izpārdots
Vienam mīlulis ir suns, citam kaķis, vēl kādam – trusis, bruņurupucis vai zivtiņas. Vai kādreiz esi iedomājusies, kas nosaka šo mūsu izvēli? Psihoterapeite Jolanta Cihanoviča gan zina, pēc kādiem kritērijiem cilvēki izvēlas mājdzīvniekus!
Protams, izvēloties sev mīluli, ņemam vērā praktiskus apsvērumus, piemēram, to, cik mums mājās ir vietas, cik daudz laika mājdzīvniekam varēsim veltīt un cik izmaksās viņa uzturēšana, un vai būs iespējams savu mīluli regulāri izvest pastaigā.
Tomēr papildus šiem, pastāv vēl citi – psiholoģiskie – apsvērumi, un kā saka psihoterapeite Jolanta Cihanoviča, „tajā, kā mēs izvēlamies sev mīluli, protams, ir stāsts par mums pašiem!”
Bara dzīvnieku vai vienpati?
Ļoti būtisks faktors, ko cilvēki parasti izvērtē, vai arī, ja neizvērtē, pēcāk to nožēlo, ir konkrētā dzīvnieka īpašības.
Tātad, vai vēlamies sev mīluli, kurš mums nemitīgi staigā nopakaļ un prasa daudz uzmanības, vai drīzāk tādu mājdzīvnieku, kuram ir sava neatkarīga dzīve, un līdz ar to nepieciešama daudz mazāka saimnieka uzmanība.
„Ņemot vērā šo kritēriju, cilvēki, kuri vairāk motivēti ar savu mīluli veidot ciešāku draudzību, vai tie, kuri jūtas vientuļi, biežāk apsver iespēju iegādāties suni.
Savukārt cilvēki, kuri sev vēlas dzīvnieku, bet viņā negrib ieguldīt daudz laika un pūļu, izvēlas mīluli, kas prasa minimālu aprūpi, piemēram, kaķi, degu, jūrascūciņu vai zivtiņas,” stāsta Jolanta Cihanoviča.
Būtiska - dzīvnieka inteliģence
Vēl viens nozīmīgs aspekts, ko jāņem vērā, izvēloties sev mājdzīvnieku, ir viņa intelekts!
„Dažkārt cilvēki dzīvnieku mēdz iegādāties neapdomīgi, neapdomājot, ko no viņa sagaida, un ko mīlulis viņam reāli spēj sniegt.
Piemēram, ir cilvēki, kuri nopērkot jūrascūciņu, ļoti viļās, jo viņus pārņem sajūta, ka no šī dzīvnieka nav nekādas jēgas. Tātad būtiski ir atbildēt sev uz jautājumu: „kādu jēgu no sava izvēlētā mīluļa gribu?”
Pretējā gadījumā, ja mājdzīvnieks, kurš dzīvo 10 – 15 gadus, mūsu cerības neattaisno, rūpes par viņu gadu garumā var kļūt par mocībām tā vietā, lai sagādātu prieku,” tā psihoterapeite.
Cilvēki, kuriem būtisks ir mājdzīvnieka intelekts, bieži vien apsver domu iegādāties kaķi, kuram piemīt savs unikāls raksturs un inteliģence.
Mīlulis, kurš pakļaujas
Tāpat ir cilvēki, kuri sev vēlas tādu mājdzīvnieku, kurš viņiem pakļaujas un klausa uz vārda.
„Dažkārt suņu saimnieki, kuri sakot, ka suns ir labākais draugs, patiesībā domā, ka šis dzīvnieks ir viņu pakļautais jeb padotais! Ierasti tie ir cilvēki, kuriem būtiski, lai viņiem pakļautos pēc mazākās komandas.
Ja tieši šis aspekts ir tas, ko sagaidām, suns, kurš ar prieku pilda dotās komandas, ir piemērotākais mīlulis.
Turklāt šiem cilvēkiem ieteicams iegādāties tādas šķirnes suni, kura uz doto uzdevumu pildīšanu ir visvairāk tendēta!
Būtisks dzīvnieka ārējais izskats
Vēl viena iezīme, pēc kuras cilvēki mēdz izvēlēties savu mīluli, ir izskats – tātad tas, cik skaists ir konkrētais mājdzīvnieks!
Nereti šie cilvēki nopērk kādu dzīvnieku tikai tādēļ, ka viņiem tas ļoti patīk vizuāli.
Tāpat mīluļa vizuālais izskats var būt būtisks cilvēkiem, kam svarīgi citu vidū izcelties, būt oriģināliem.
Tas nereti novērojam pusaudžu vecumā, kad vēloties padižoties vienaudžu vidū, tīnis saviem vecākiem lūdz, piemēram, hameleonu vai čūsku.
Izvēle, ko nosaka bērnības pieredze
Vēl izvēli par labu kādam mājdzīvniekam var ietekmēt bērnības pieredze.
„Tad, ja mazotnē cilvēks dzīvojis kopā ar suni, kaķi vai kādu citu mājdzīvnieku, ar kuru sadraudzējies, ļoti iespējams, ka pieaugot viņš vēlēsies sev tieši tādu pašu dzīvnieku kā bērnībā.
Tomēr reizēm notiek arī pretēji! Piemēram, cilvēks var atcerēties, cik grūti ar bērnības mīluli bija tikt galā, un šī iemesla dēļ, jau apzinātā vecumā, konkrēto dzīvnieku neizvēlas," pieļauj psihoterapeite.
Dzīvnieka mūža ilgums
Šis faktors, līdzās visiem citiem, patiesībā arī ir ļoti nozīmīgs, diemžēl ne vienmēr cilvēki to izvērtē!
„Ja ģimenē dzīvojis mīlulis, kura mūža ilgums ir vien pāris gadi, kuru laikā dzīvnieciņš ļoti iemīlēts, viņam nomirstot, saimnieks var izlemt šādu dzīvnieku vairs neiegādāsies. Visbiežāk tā notiek, ja cilvēks viņa aiziešanu no dzīves ir ļoti pāredzīvojis,” tā Jolanta Cihanoviča.