26.04 10:00-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Pavaries debesīs. Tev garām slīd balti mākoņi. Tiem apkārt ir miers un klusums. Kā es vēlos mieru un klusumu savā dzīvē. Kā man ir apnikusi ikdienas nemitīgā steiga. Iestrādātais ikdienas režīms. Es vēlos būt kā balta dūja un lidot līdzās bezrūpīgajiem mākoņiem. Mums dzīvot jāmācās no mākoņiem, kuri pa dzīvi iet bez trokšņiem. Mums jāmācās katram, ko satiekam ceļā uzsmaidīt. Mums jāmācās dzīvot viegli.
Dzīvot vieglāk ir svarīgi ikvienam, neatkarīgi no personības tipa un līdz šim piedzīvotā. Kāpēc? Atbilde ir vienkārša: jo vairāk uz kaut ko iespringstam, jo gaidītais rezultāts ir grūtāk sasniedzams. Bet viss ko mēs darām šajā taustāmajā pasaulē mums būtu jāuztver kā spēle. Patiesībā jau pasaule ir ļoti vienkārši, mēs paši to sarežģījām.
Es mācos dzīvot viegli, mācos atmest domas, ka otrs ir labāks, skaistāks, laimīgāks, bagātāks. Savas dzīves laikā esmu apguvusi mācību, ka draugiem jāstāsta tikai savas dzīves priecīgie notikumi.
…Bet, lai dzīvē labāk veiktos
Un pie tālām zvaigznēm tiektos,
Nedrīkst pārdzīvot bez mitas,
Ja ir dažas kļūmes, likstas… (Lāsma Feldmane)
Tagad visi tik pārņemti ar sevi, ka reizēm pat draudzenēm neatliek laika, lai vismaz pāris minūtes parunātos, kā mums iet. Un tā nu tā dzīvē izveidojās, ka nav kam uzticēt mazo pat uz pāris stundām. Bet tas jau nebūs mūžīgi! Kopš mazais ir uzsācis bērnudārza gaitas un kad reizēm rodas iespēja ātrāk aizmukt no darba, sanāk vairāk pabūt kopā, kaut vai uz pusstundu kafejnīcā iedzert kafiju un apēst kādu kūkas gabaliņu. Tikai jāmeklē iespējas pabūt divvientulībā un viss būs ok!
Tas ir skumji, ka bērniem "ir", bet "nav" omītes. Raineram tādas ir divas - viena dzīvo 100 km attālumā no mums, bet otra tur pat blakus mājā. Lai arī ome dzīvo blakus mājā, tā būs pirmā nakts, kad mazdēliņš paliks pie viņas pa nakti....viņa jau dikti grib auklēt, bet tajos ikdienas darbos pat tā īsti nesanāk, kad.....varbūt ir kāda bērniņa tante, onkulis, kuri var pieskatīt!? Ir traki, ka nevar izrauties....
Cik es būtu laimīga par vienu dienu kopā ar vīriņu un mazais pie omes. Atliek tikai sapņot, jo ar omēm mums nav paveicies. Viena dzīvo Anglijā un ciemos atbrauc vien reizi gadā un pat tad viņa neatrod laiku, lai vienu dienu mūs ar vīriņu palaistu brīvsolī. Otra ome latgalē mužīgajā skriešanā pēc naudas un līdz ar to mazdēliņam laika neatliek. Žēl, bet fakts.
Nostaļģiski....es arī jūtos kā nodzīts darba zirgs - darbs, mājas, bērns, virtuve, drēbju kalni....katru dienu viens un tas pats non-stopā.....ar nepacietību gaidu 18.-19. martu, kad ar vīru brauksim baudīt SPA priekus, tādējādi atzīmējot trešo laulību gadadienu. Dēliņš paliks pie omes! 😀
Turies!