Parunāsim par TO?

Daudzi par šo tēmu neuzdrošinās runāt, jo kauns taču. Bet šodien parunāsim gan. Labprāt vēlētos uzzināt, kā jums mainījās seksuālā pieredze pēc bērnu piedzimšanas?

Man pēc pirmā bērna piedzimšanas atvērās jauna čakra. Es beidzot sajutu to īpašo OOOO, par kuru parasti raksta grāmatās un stāsta filmās. Līdz tam tas man bija kaut kas neizprotams. Nezinu, varbūt pēc bērna piedzimšanas atslābu, varbūt ķermenī notika kādas izmaiņas. Iepriekš lielākoties biju uztraukusies, lai tikai nepalieku stāvoklī utt.

Protams, pēc bērna piedzimšanas līdzšinējās attiecības ar vīru mainās, jo nevaram jebkurā mirklī jebkurā vietā nodoties mīlas priekiem. Vienmēr ar vienu aci jāskatās uz durvju pusi, vai netuvojas bērns. Vienureiz, kad bijām pievēruši durvis, nedzirdējām, ka bērns līdz tām jau atnācis, aiz durvīm sēžu un raud, jo sabijies, kas tas par joku, ka vecāku istabas durvis ciet.

Pēc bērnu ienākšanas ģimenē mīlēšanās no maratona pārvērtusies par sprintu, jo jācenšas izmantot moments, kamēr abi bērni guļ, nedrīkst vilkt laiku garumā, jo pēc 10 minūtēm situācija jau var būt krasi mainījusies.

Tomēr ne jau vienmēr gribas mīlēties. Kā teicu vīram, jau pēc skatiena vien varu nojaust, kas viņam tajā vakarā padomā. Pašai pēc otrā bērna piedzimšanas gan vēl nav bijusi vēlme uzņemties iniciatīvu un būt ierosinātājai. Meloju, vienu reizi gan biju. Pagaidām to norakstu uz bērna barošanu ar krūti, jo, manuprāt, tas ietekmē hormonu līmeni un vēlmi pēc tuvības ar otru. Kad zīdīšanas posms būs noslēdzies, noteikti viss atgriezīsies savās iepriekšējās sliedēs. Jo tagad ir reizes, kad vakaros ieliekos gultā un pie sevis prātoju – lūdzu, lūdzu, kaut tu būtu jau aizmidzis, es šovakar negribu. Vīrs smejoties saka, ka tādās reizēs man ilgāk jāpasēž pie datora un jāpagaida, kamēr esmu 100% droša, ka viņš tiešām guļ.

Tāpēc tagad mums TAS ir aptuveni reizi nedēļā un priekš pašreizējās situācijas, kad viens mazais guļ mūsu istabā, bet otram patīk kādreiz naktī pastaigāties, tas jau ir daudz.

Kā ar jums?