Par to, kas bijis, lai vieglāk sagaidīt to, kas būs.

Iet gads pēc gada un gadalaiks nomaina gadalaiku. Ir pienācis rudens un tuvojas ziema, bet no skumjām domām mēs varam izvairīties kavējoties atmiņās. Pavasarī ir laiks braukt uz Babītes rododendru dārzu, kur krāsa nomaina krāsu un es pirmo reizi uzzināju, ka rododendri pasakaini smaržo.

Vasarā ar puķuzirņiem mūs sagaida Mazā dārznīca, kuras saimnieks ar savu iedvesmu saindēja mūs visas, kas ciemojās viņa sapņu dārzā. 

Nedaudz atgriezties bērnībā un  pasakā varam Tērvetes dabas parkā. Mazie rūķīši un sēņu mežs, pasakainā daba nevar atstāt vienaldzīgu nevienu.

Tuvojoties rudenim ir vērts doties uz Kalsnavas dendrāriju. Kur pagriezies tur kas jauns un neredzēts. Koki, krūmi, dažādi stādījumi, skaista rudens pastaiga rudenīgā mežā. 

Tad no rīta izejot no mājas ar roku pieskaries begonijas smalkajiem ziediem un tie san kā pērļu krelles. Ir pirmais sals un vakarā dārza skaistums pārvērtīsies skumjā ziemas priekšvēstnesī. Tad varam doties uz Salaspils botānisko dārzu, kur vasara turpinās. Zied hibiskusi, gatavojās apelsīni un citroni, bet Antūriju ogas tā vien prasās, lai viņas nogaršotu. 

Nekas, drīz atkal būs pavasaris un sāks plaukt koki un dārzs priecēs ar pirmajiem pavasara ziediem. Bet kamēr līdz tam kāds laiks gaidāms varam kavēties atmiņās par skaisto pavasari, domīgo vasaru un silto rudeni......