Par laimi.

foto: pexels.com

Mēs taču gribam redzēt savos bērnos, ka viņi ir veseli, laimīgi un veiksmīgi. Visi zinām, ka varam iedot otram tikai to, kas ir mums pašiem. Bet nevaram iedot to, kā mums nav. Lai kā mēs gribētu. Prasmi būt veselai, laimīgai un veiksmīgai līdzīgi tāpat kā visu pārējo bērns nokopē. Mēs visi zinām, ka bērns atkārto vispirmāmkārtām vecākus un vēlāk jau plašāku apkārtējo loku. Bērniņš kopē no mammītes sākot ar sejas izteiksmēm, valodu, stāju, žestiem, uzvedību, manierēm. Diemžēl viņš nokopē arī to mūsu daļu, kuru mēs dažkārt gribētu noslēpt pat pašas sev. Nu jau mūsdienās cilvēki nebaidās runāt par zemapziņu un to, ka neapzinātā psihes daļa veido mūsu dzīvi ļoti stiprā mērā.

Kad bērniņš piedzimst, mums ir vislielākās cerības, ka viņš būs vesels, priecīgs un laimīgs. Bet pēc laika mēs secinām, ka arī viņam ir dažādas uzvedības, kas mums nepatīk, vai ar viņu notiek lietas, kas mums pavisam nepatīk. Varētu teikt – netiekam galā. Izrādās, ka bērns vienkārši kopē mūsu uzvedības īpašības, emocionālo starojumu, kas mums pašiem arī nenes laimi un prieku. Lai vai kā mēs ārēji cenšamies un rādām visu labāko, dodam visu labāko, bērns redz un jūt arī, to, ko mēs negribam rādīt un neapzināmies par sevi un savu emocionālo jūtu pasauli. Bērns arī to visu pauž uz āru, nešķirojot vēlamo un nevēlamo. Bērns ir kā spogulis, kur mamma un tētis var redzēt, ko pašiem derētu uzlabot. Apspiestās emocijas mammai dažkārt izpaužas bērnā kā slimošana, jo bērns caur savu neveselību rāda uz āru protestu tam, ko mamma pati ir norijusi un samierinājusies. Mēs, kā sievietes nevilšus mēdzam pielāgoties apkārtējam spiedienam, lai būt labas, lai būtu mīlētas, lai būtu drošībā, vai kādu citu iemeslu dēļ, ka soli pa solim esam apspiedušas savas patiesās vēlmes jau no tālas bērnības. Bērns ar savu emocionālo un fizisko izpausmi, var kalpot kā modinātāja zvans mums pašām – ieinteresēties par cēloņiem sevī.

Kad bērniņš piedzimst, vīrišķā un sievišķā dzimuma dalīšana jau ir notikusi – ir piedzimis puisītis vai meitenīte. Vai mēs iemācījāmies dzīvot saskaņā ar savu dzimumu, ir atkarīgs, ar ko mēs līdzinājāmies savā bērnībā, un kādu izglītību ieguvām. Mēs dzīves laikā esam daudz ieguvuši izglītību tāpat kā puiši - kā sasniegt mērķus, panākt, dabūt rezultātus, atbildēt, vadīt, kā pārvaldīt šo matēriju, kā sasniegt civilizācijas attīstību. Kas tad ir sievišķā izglītība? Kā tad meitenītei izaugt par laimīgu sievieti? Mīlēt māku, laimīgumu, apmierinātību, dzīves skaistumu, to ir bijusi iespēja nokopēt tikai no mammas, cik mammītei vai kādai krustmātei tāda bijusi.

Mēs taču zinām, ka labi izglītotās ģimenēs, bērni ir labi izglītoti, jo vecākiem tā ir vērtība, un bērns šo nokopē un pārņem automātiski kā savu kvalitāti. Tāpat ir ar emocionālo kultūru un jūtu vērtībām, diemžēl arī ar antivērtībām, antikultūru. Tas izpaužas kā laimīgums vai nelaimīgums. Labi attīstītās un viedās ģimenēs, bērniem ir iespēja pārņemt skaidru lomu un uzdevumu sadalījumu, jo vecāki dzīvo saskaņā ar sevi un savu dzimumu. Svarīgi ģimenē dzīvot kā vīrietim un sievietei, ne tikai kā tētim un mammai. Tā bērniem ir vide, kur nokopēt šo attiecību laimīguma pieredzi, un sievietes un vīrieša lomu veiksmīgo saspēli, kurā vēl arvien pastāv seksuālās pievilcības spēka skaistums. Ja sieviete māte ir vērtība, ja vīrietis tētis ir vērtība, tad to nokopēs, gan dēls, gan meita. Bērni absolūtā mīlestībā pret vecākiem grib un ir spējīgi attaisnot vecāku cerības. Galvenais, lai mēs, mamma un tētis, sieviete un vīrietis spējam iedot labos, veselīgos un pareizos piemērus caur sevi.

Sievietes uzdevums ir atšķirt vīrišķo no sievišķā, un nodot prasmi bērniem, kā sievietei būt laimīgai un prast mīlēt. Sieviete ir vienīgā, kura spēj ienest ģimenē sievišķo gudrību, sievišķo pašapziņu, lai spētu dot mīlestības siltumu un laimes gaisotni. Vai tu zini, ka tu esi vienīgā vissvarīgākā, kas to spēj tavā ģimenē? Tāpat kā var apgūt vīrišķās sasniegumu prasmes, tā sieviete var apgūt sievišķās prasmes savas vērtības izjūtu, apmierinātību, laimīgumu un mīlētprasmi. Tu vari to, es varu to, un to var visas, katra, kas vien ļoti to vēlas. Bērnu un savu mīļo dēļ tiešām vari!