Palutinam garšas kārpiņas un izvingrinam pirkstiņus Lāčos

Sestdienas ir labākais nedēļas laiks, lai darbotos kopā ne tikai ar Klintu, bet arī ar viņas vecvecākiem, tādā veidā gan viņus izklaidējot un iepriecinot, gan arī mums pašiem nedaudz atpūšoties no meitas pieskatīšanas, zinot, ka viņai līdzās ir labākās aukles pasaulē.

Lai arī Lāču ceptuvē esmu bijusi arī iepriekš, kad tajā vēl tikko kā bija parādījušās iespējas pašiem iet, darboties un cept, ģimenei šis bija kas jauns, gards un kā radīts dienām kā šodien, kad ārā līst un jāmeklē izklaides iekštelpās.

Nokļūšana

Adrese: "Benūžu – Skauģi", p/n Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, LV-2107, Latvija. Tas ir Liepājas šosejas 12.km, kas ir tikai 30 minūšu braucienā no centra pēc laci.lv  esošās informācijas. Šosejas labajā pusē (braucot no Rīgas) redzēsiet Lāču kafejnīcu, droši griezieties iekšā! Tad paziņojiet par savu iepriekš pieteikto ekskursiju kafejnīcas darbiniecēm un sekojiet viņas instrukcijām.

Cena un ekskursijas pieteikšana
Apskatījos laci.lv ekskursijas, taču neatradu to, kurai bijām pieteikušies, jo piedāvājums nedaudz mainījies, taču katrs https://laci.lv/lv/izklaide/ekskursijas/  noteikti var atrast sev tīkamāko ekskursijas veidu atbilstoši tam, ko īsti ir vēlme darīt, un cik daudz ir dalībnieku. Mēs cepām cepumus un saldo kliņģeri, bijām 4 pieaugušie un 1 bērns, pirms vairāk nekā 8 mēnešiem šis piedāvājums maksāja nedaudz vairāk kā 30 EUR, kas nav daudz, ņemot vērā to, ka netikai daudz uzzinājām par maizīti, kā arī dabūjām paši padarboties, bet arī tikām pie gardiem cepumiem, kliņģera, lielā bezē cepum un glītiem papīra lācīšiem Klintai un izspēlējāmies blakus esošajā rotaļu laukumā.

Ekskursijai iepriekš jāpiesakās pa laci.lv ekskursiju sadaļā norādīto tālruņa numuru, vienojoties par piemērotu laiku. Darba dienās apmeklētājus laiž līdz 16:00, tāpēc pēc darba paspēt mums nesanāca, tāpēc priecē, ka droši var braukt arī brīvdienās.

Kā viss notiek?

Ekskursijas dalībniekiem laipni tiek piedāvāts atstāt virsjakas un smagās somās aizslēdzamā garderobē, tad visi dodas uz nelielu konferenču telpu noskatīties filmiņu par maizītes tapšanu Lāču maiznīcā. Telpā var arī maizes lizi un citus brīnumus, kas mūsu ikdienā sastopami vien bērnības atmiņās vai grāmatās, apskatīties Lāču produkciju, kā arī pārģērbties (jāuzvelk speciāls halātiņš (lielais  pieaugušajiem un mazajiem apmeklētājiem-mazais), tīkliņcepurīte, bahilas). Filma ir interesanta un tieši tik īsa, lai radītu interesi, bet neapniktu. 

Tad tiek cītīgi mazgātas rokas un var doties cept kliņģeri!

Pirms atbildīgā darbiņa mums tiek atnests trauciņš ar 3 veidu maizītēm, ko pagaršot, rupjmaizes grauzdiņi un cepumi. Klinta ātri vien ķērās klāt maizītei, bet pieaugušie atzinīgi novērtēja cepumus, jo tie garšoja pat tiem, kas ar saldumiem īsti nesaprotas:)

Kad spēks parādījies, ķeramies klāt kliņģerim. Mums visu pastāstīja un parādīja, tāpēc tad, ja kāds uztraucas par savām pavārprasmēm, noteikti nav jābaidās, viss būs kārtībā! Ļoti atzinīgi novērtēju to, ka darbiniece ļāva mums nedaudz mainīt ierastās sastāvdaļas, dzirdot par produktiem, kurus Klinta nedrīkst lietot. 

Kad  kliņģeris ielikts cepties, ķērāmies klāt cepumiem, kuru veidošanā nav nekādu noteikumu. Tā  nu sanāca gan cilvēciņi, gan pīnes, gan kaķis un vārdu pirmie burtiņi Klintas māsīcām un brālēniem, lai viņiem arī var ko garšīgu aizvest vēlāk.

Mūs neviens nesteidzināja, kā arī darbiniece laipni atbildēja uz visiem mūsu jautājumiem. Vai zinājāt, ka Lāču maizīti ēd pat Austrālijā?

Ielikuši krāsnī arī cepumus, devāmies pastaigā pa maiznīcu, kur gaiss brīžiem ir tāds, ko varētu pildīt smaržu pudelītēs un droši pārdot veikalos. Svaigi cepti cepumi, kūciņas, maizīte, mmm, tas viss smaržo gluži kā bērnības atmiņās par braucieniem pie vecmammas, kura vienmēr bija sarūpējusi manas mīļākās maizītes. 

Redzējam arī to, kā top rudzu maizītes kukulīši, visi ar rokām apčubināti un ar mīlestību likti malkas krāsnī cepties. 

Pēc ekskursijas beigām devāmies uz kafejnīcu gaidīt jau izcepušos cepumus un kliņģeri, kā arī panašķoties ar kaut ko gardu. Te arī tikām pie pirmās vilšanās, jo man kā cilvēkam, kuram nedrīkst ēst nedz piena produktus, nedz olas vai vistas gaļu, ļoti traucē, ja redzamā vietā nemanu sarakstu ar alergēniem produktos. No tā, ko drīkstēju ēst, bija cepti kartupeļi (Klintai tos dot būtu neprāts, jo tie bija pārpiparoti), gurķis, vārīti griķi un lapu salāti. Šķiet, ka sliktākā izvēle, ko pēdējā laikā kaut kur esmu manījusi, taču tad, ja Tu vari ēst visu, ko vien vēlies, apsveicu, jo pārējie līdzbraucēji ēdienu slavēja un bija apmierināti. 

Pēc maltītes devāmies ar Klintu uz tuvumā esošo rotaļu laukumu, kur ir gan šūpoles,  koka auto un batuts, gan, piemēram, trenažieri cilvēkiem ar invaliditāti, kuri aktīvi tiek arī izmantoti.

Tie, kas negribēja doties uz rotaļu laukumu, pirka gardumus Lāču maiznīcas veikalā, kur izvēle ir tiešām plaša, bet cenas man šķita draudzīgākas par veikalā redzētajām.