Oliņdienas oliņas

Kā jau ierasts, arī šogad Lieldienās olas mēs krāsojām dabīgi. Bērniem olu krāsošana sagādā lielu prieku, mazais nevarēja sagaidīt, kad, tad būs Oliņdiena (tā mazais sauc Lieldienas).

Krāsojām sīpolu mizās, melleņu ievārījumā, tējā un ūdenī, kuram pamēģināju pievienot zaļo pārtikas želeju, kuru liek krēmiem, jo bērni gribēja kādu zaļu oliņu.

Kā parasti oliņām tinām marlē un likām klāt dažādus putraimus, makaronus, zirņus, sīpolu mizas. Šogad krāsojām brūnās olas, tikai viena mums bija balta.

Ļoti žēl, ka šogad bija liels sniegs un nebija izauguši krokusiņi, zilie sniegpulkstenīši un nebija zemeņu lapiņu, ar kuriem oliņas sanāk ļoti skaistas.

Oliņu krāsošanā piedalījās visi, šogad pat mūsu tētis, kurš parasti tajā nepiedalījās.

Kad visas oliņas bija satītas, tad likām iekšā katliņos vārīt.

Zaļajā izmēģināsanai ieliku vienu balto oliņu, bet jāsaka, ka nekas īpašs nesanāca, jo kad redzēju, ka oliņa negrib krāsoties piebēru klāt nedaudz tēju.

Tad nu lūk šāda mums sanāca viena oliņa.

Tējā un sīpolu mizās krāsotās oliņas sanāca brūnas ar dažādiem raibumiņiem, bet melleņu ievārījumā krāsotās sanāca pelēcīgi zilganas ar brūnu, jo melleņu ievārījumā es lieku oliņas kuras ietītas sīpolu mizās.

Kad oliņas ir nokrāsotas, var sēsties pie galda un kaulēties.

Vēl lielāku prieku par oliņu krāsošanu mazajam sagādāja kaulēšanās ar olām.

Pēc kaulēšanās devāmies šūpoties.

Un šādas oliņas mums bija sanākušas iepriekšējos gados.

Blogu konkurss: Tā mēs krāsojam olas!