07.05 10:00-15:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Labdien, dāmas!
Šodien, atverot savu Facebook.com profilu, pirmā ziņa laika joslā bija no žurnāla "Mans Mazais", kurā ievietots attēls (skatīt arī šeit) "Esmu mamma. Varu ieiet dušā, apģērbties, sataisīt frizūru un uzkrāsoties. Varu to darīt arī skatītāju klātbūtnē."
Dalījos ar šo attēlu savā laika joslā, bet pēc tam mazliet padomāju un secināju, ka esmu nogurusi no sataisīšanās 10 min laikā. Kā man gribas ieiet dušā nesteidzīgi ( kaut 50 min stāvēt dušā un vienkārši lēni tecināt ūdeni sev virsū, kas veido sajūtu it kā mazas pērlītes man pār ķermeni birtu), kā man gribas beigt skriet/visu paspēt, kā es ilgojos 2 stundas sēdēt pie manikīra, kā es ilgojos iepirkties tik, ka iepirkumu maisiņus nevaru panest ( ne bērnu preču veikalā un ne Drogās) un kā es ilgojos izdzert glāzi, nu labi - 3 glāzes vīnu (piezīmēju šeit - man nav problēma ar alkoholu) un kā es ilgojos vienu nakti izgulēties tā bez celšanās, tā no sirds! Protams, katrai mammai savas vēlmes, katrai savas lietas pēc kā ilgoties, bet tomēr būtību jau tas nemaina..
Ir labi, ka sabiedrība un masu mediji popularizē viedokli, ka MAMMAS visu var (UN TĀ ARĪ IR, dāmas! Mūsu kungi netur mums līdzi), BET ir brīži, kad uznāk dumsa man kā jaunai mammai, jo liekas, ka visi to vien gaida, ka tagad es spēšu būt MAMMA, SIEVA, DRAUDZENE, MEITA (sarakstu varētu turpināt gari un plaši) un, ka mans pienākums ir saģērbties 10 min laikā (visas savas vajadzības izdarīt 10-20 min laikā). Ka man, ejot ar ratiem kādā iestādē, nevajag durvis atvērt (publisks "fui" Latvijas vīriešiem, jo man pārsvarā durvis atver/pietur sievietes). Bet man VAJAG! Un es gribu, lai man atver un pietur tās durvis!
Kad visu to pārdomāju un saprotu, ka tiešām ir apnikušas tās "10 min laika sev", tad šķiet, ka esmu slikta mamma savam 7 mēnešus vecajam mazulim, bet es viņu tik ļoti mīlu, vienkārši brīžam paliek sevis nedaudz žēl..
Ceru, ka es neesmu vienīgā (tas ir nedaudz egoistiski), kas ir tā jutusies un gribējusi, lai sevi nedaudz pažēlo (zinu, neviens nesaka, neteica un neteiks, ka ar bērnu būs/ir viegli), bet tomēr - tā apnikušas tās "10 min laika sev"..vai tomēr apmākušais laiks pie vainas?
Kā vienmēr - 👍
Re, man 40 gados būs 18 gadīgs un 16 gadīgs bērns un, ja mans ģeniālais plāns izdosies - vēl viens jaunizcepts tīnis. Visi bērni lieli, paši spēj par sevi parūpēties - aiziet uz skolu, apmeklēt nodarbības, palikt mājās vieni, iepirkties un pagatavot ko ēdamu, ja nepieciešams. Man tieši tāds lielas vecumstarpības maratons šķiet mūžīgie pamperi 😀 Bet te bērniem ir iespēja augt kopā un saņemt proporcionālu uzmanību, jo līdzīgas prasības ir abiem. Šādi bērni arī iemācās dalīties, rotaļāties kopā un citas svarīgas un interesantas padarīšanas. Trešo gan labāk gādāt ar lielāku atstarpīti - kad pirmie divi jau izauguši no konkurences perioda, un abiem ir saprātīgs 3 - 5 gadu vecums.
Par omēm - kā naglai uz galvas! 😀 Gan es, gan vīrs izaugām ar omītēm - bez dārziņiem u. tml. Vecākiem pārnākot mājās, bija piekārtota māja, pagatavotas vakariņas, bērnam iemācīts alfabēts vai jauna dziesmiņa no galvas, visi apmierināti. Par mūsdienām - piemirsi būtisku tendenci 😀 Tās omītes, kurām savulaik bērnus auklēt palīdzējušas viņu mammas, no savu mazbērnu auklēšanas bēg un izvairās. Vismaz mūsu ģimenē tas raksturīgs abām vecmammām.
Mēs otro neplānojām, domāju, 50% vecāku tāpat, attiecīgi nav īstais laiks un vieta savas propagandas paušanai - bērni nāk tad, kad tiem jānāk, pat drošākā kontracepcija to nevar ietekmēt. Chill! 😀
Ūja, redz, ka arī tās mammas, kuru bērniem maza vecumstarpība, ir pie pilnas apziņas un veselības 😃 Man, piemēram, vispār ir mērķis - 3 bērni Tevis minēto 7 gadu laikā, katram tas scenārijs citādāks. + pēc gada / pusotra vecuma pilnīgo vājprātu nomaina ļoti interesanta ikdiena ar 2 maziem bērniem.
Es tikai citēju AKTUĀLO informāciju - pati savulaik ievēroju likumu: ne stiprāku dzērienu par 4, 5 % un vismaz 8 stundas nezīdīt bērnu, tāpēc tikai padalos ar šādu viedokli, ko publicē attiecīgajā presē 😉
Pilnīgi noteikti nav tā, ka, ja nejūti reibumu, tad alkohola asinīs nav. Tas ir precīzi tas pats stāsts kā autovadītājiem ar promilēm.
Reibuma pakāpe ir dikti individuāla lieta. Tas ir mīts, ka tas ir kaut kāds rādītājs.
Ja par tēmu - man nepietrūkst manikīra un tamlīdzīgu lietu, jo nekad nav bijis tā, ka man patiktu tam tērēt laiku. Vannā arī varēju pagulēt, tik daudz jau vīrs paucinājās arī ar bēbi. Mājas kopšana un smorēšana man arī nekad nav bijusi baigā prioritāte. Nogurums brīžiem uznāk no atbildības, no tā, ka neesmu brīva izlemt "ai, šodien pēc darba aizšaušu uz kino", bet tas tā, nekāds pārsteigums. Nav arī noziegums par to pačīkstēt 😀 Bērni ir daļa no dzīves, un tomēr tā labākā daļa, salīdzinot ar tiem labumiem, ko sniedz bezbērnu dzīve.
Par celšanos naktī - ap gada vecumu kļūs vieglāk! 😀 Par vīnu - re, jaunajā Mans Mazais speciāliste stāsta, ka alkohols pienā turas tikpat ilgi kā asinīs - noliec bērnu gulēt un iedzer glāzi vīna. Kamēr jūti reibumu, zīdīt nedrīkst. Kolīdz atkal jūties moža, drīkst barot mazuli, jo alkohols pienā turas tikpat ilgi kā asinīs.
BET VAI NEVAJAG ATSLAUKT grādīgo PIENU? Īsti nezinu kā ir ar to padarīšanu, jo nu jau kopš 2013. gada nedzeru necik.
Ir gan starpība - ja ir viens bērns, Tu uzmanību velti 100% tikai viņam. Ja 2 - tad uz viena ceļgala sēž viens, uz otra otrs, abi raud un mammai ir jābut lielajam lācim / supervaronim un kam tik vēl ne, lai abus reizē nomierinātu. Gadās, ka krīze uznāk abiem pamīšus un tad viss rīts / vakars sastāv no vienas lielas krīzes. Attiecīgi arī izdegšana pienāk dubultātri 😉
Nu, vispār ir bērni, kas konkrētā zīdainības periodā guļ tikai 3x pa 20 minūtēm - man tā ar abiem bija. Pa pirmajām 20 minūtēm sakopjos pati, pa otrajām - pagatavoju / ielieku gatavoties ēdienu, pa trešajām - kas nu konkrētajā brīdī aktuāls. Man tādi prieki kā - pucēties stundām ar 7 mēnešus vecu bēbi nekad nav bijuši 😉
P. S. Neesmu vēl īsti pamodusies, tāpēc 2. rindkopa tāda nodublējusies.
Visa problēma ir "palīgos" 😉 Vairāk jārunā ar savu vīrieti, turklāt tā konkrēti - no sērijas: "Es gribu, man vajag!" Es gribu šopingā! Es gribu sapucēties! Es gribu iziet ārā bez bērna! utt. Manējais kopš abu bērnu pirmajām nedēļām ir palicis ar viņiem divatā - ar pirmo vēl mazliet studēju, ar otro ātri atsāku vingrot un 2 dienas nedēļā vakaros nozudu uz pāris stundām. Attiecīgi bija nedaudz laika sev pašai un svaiga gaisa ievilkšanai.
Par celšanos naktī - ap gada vecumu kļūs vieglāk! 😀 Par vīnu - re, jaunajā Mans Mazais speciāliste stāsta, ka alkohols pienā turas tikpat ilgi kā asinīs - noliec bērnu gulēt un iedzer glāzi vīna. Kamēr jūti reibumu, zīdīt nedrīkst. Kolīdz atkal jūties moža, drīkst barot mazuli, jo alkohols pienā turas tikpat ilgi kā asinīs.
Viss pāries, bērni izaug ļoti ātri 😀 Un vispār - meistarojiet brāli vai māsu, tad 10 minūtes pāraugs 20 minūtēs un, ja paveicas, dažreiz pat stundā, jo bērniem ir brīnišķīga tendence nozust kaut kur kopā - tad ir laiks nagiem, matiem, kafijai un žurnālam.
Viiiiiiiiiiiiii,es vairakus menesus nevaru atrast sev laika,lai apmekletu frizieri. bedigi,bet ta ir. Jo nav kur atstat bernus. it seviski mazo. tetis ar loooooti iznemts darba,jaaaaaaaa vins ta nevar izprasities kad grib. labak samierinos ar to,ka vins iprasas,kad man tiesam vajaga brivu-apmeklejumama pie arsta....
ir ari reizem - VISS MAN PIETIEK,GRIBU NOZUST K.KUR LAI MANI NEVIENS NEREDZ. Bet berna smaids un glasts ieliek atpakal ramjos
Man arī brīžiem lielais nogurums un besis uznāk, ka nav brīva laika sev. Pietrūkst Vnk nesteidzīgu pastaigu uz veikalu vai pasēdēšanas ar draudzenēm, jo ilgākais laiks, kad vecvecāki piekrit abus pieskatit ir 3-4 stundas 2-3 mēnesī.
Man periodiski (apmēram 1-3 dienas mēnesī) uznāk brīži, kad arī drusku kaitina spēja sataisīties 10 minūtēs. Un tam nav nekāda sakara ar to, ko es spēju vai nespēju izdarīt, cik ļoti pati izvēlējos būt mamma un "sēdēt" mājās. Vienkārši ir šī sajūta un viss. Neeju nevienam lielīties par to, ko varu izdarīt "labajās dienās", nevienam neko nepierādu un nemēdzu arī teikt, ka citiem iet sliktāk, jo zinu, ka arī man ir tiesības dažbrīd sajusties nogurušai un apnikušai ar visu. Atļaujos to, jo zinu, ka tas pāriet pēc tam, kad esmu atļāvusies.
Saprotu tevi ļoti labi! 😀 Man pašai arī uznāk brīži, kad liekas, ka vairs nevaru.. Domāju, ka vajadzīgs atrast cilvēku, kas var pieskatīt mazo vai iziet kaut kur ārpus, lai vari atpūsties!
👍
Es neesmu "10 minūšu mamma", nekad neesmu bijusi. ir dēls pusaudzis un ir arī divgadnieks. Mani bērni ir bijuši tik jauki, ka es nezinu, kas ir negulētas naktis 😀 Abi ir pratuši padzīvoties arī ar sevi, tātad man laiks priekš sevis ir bijis ar atliektiem galiem. Ja izjutu vajadzību pēc pāris stundām frizētavā, tad arī devos uz to. Atstājot atvasi gādīgās rokās. Un, gan jau tas ir nepopulārs "Saules sistēmas modelis", bet man bērni nav manas pasaules centrs, mana pasaule negriežas tikai ap viņiem un es kaut kā nemaz nejūtos vainīga dēļ tam. Līdz ar to es nekad neesmu bijusi nogurusi no tā, ka esmu mamma. Es noteikti neesmu mammas variants 7/24
ļoti iesaku pieturēties pie principa - kad bērns ir nomodā, apdarīt visus mājas darbiņus. Kad guļ, veltīt laiku tikai sev. Tas ļoti palīdz. Esmu arī apzināti un egoistisku mērķu vadīta visus 3 bērnus pieradinājusi iet gulēt diendusu vienā laikā, no 12:30-~15:30. Kamēr nav dārziņa un visi pa mājām, tad pieturāmies pie šī režīma. Tās stundas pa dienu ir manas, tajās pucējos vai laukā sauļojos, vai pamācos vai vnk slinkoju. Iespējams, ja bērni nebūtu tādi ilggulētāji, būtu sarežģītāk.
Kad guļ diendusu, tad ir dilemma ko darīt labāk:
1. Traukus nomazgāt, māju satīrīt
2. Sevi sakopt
3. Iet arī gulēt, jo tā taču miegs nāk
4. Varbūt vīram vakariņas pagatavot?
5. Varbūt(manā gadījumā) pamācīties augstskolai
Reizēm saraksts nav tik garš, bet pārsvarā ar 1. bērnu tiešām ir tā, ka nav laika.
Pēc gada(tuvāk diviem) ir neizsakāmi vieglāk, jo:
1. bērns guļ ilgāk, t.i nav jābaro pa nakti ik pa 2-3h un jāmaina pamperi. Lielāks max var izgulēt(vismaz mans) 7h no vietas.
2. Kad māja ir bērnu droša pakārtota, tad es varu mierīgi pasēdēt MK, meita blakus spēlējas patstāvīgi ar klučiem. Protams, es vēl katru rītu pirms ārā iešanas make up uzlieku, jo tā izskatos un jūtos labāk. Agrāk, kad bija zīdaiņa vecums, ziemā un rudenī, pavasarī nemazgātus matus reizēm zem cepures paslēpu, jo tiešām nebija laika.
Augot lielākam vai norūdoties mammai, laika paliek daudz vairāk.
Pacietību!
Jautājums - vai tad bērni pa dienu neguļ? Ielieciet gulēt diendusu un aiziet - dušojieties, krāsojieties, frizējieties stundām. Tas jau vairāk attieksmes jautājums. Bērns nav nekāds apgrūtinājums. Kaut gan, ar pirmo bērnu arī biju laika trūkumā. Tagad ar trešo pa māju gadu diezgan noslinkoju. Nesapratu, kā ar pirmo neko nevarēju paspēt, ir taču pa dienu tik daudz laika.