19.06 11:30-17:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Vivendi Galvassāpju centra un Latvijas Galvassāpju biedrības organizētajā konferencē Migrēna – trešais lielākais slimības nespēju izraisošais iemesls pulcējās vairāk nekā 200 Latvijas vadošie galvassāpju eksperti un ģimenes ārsti, kuri diskutēja par novitātēm migrēnas ārstēšanā.
Galvassāpes ir starp visbiežākajiem mūsdienu cilvēka veselības traucējumiem. Informētība par galvassāpju nodarīto kaitējumu sabiedrībā ir zema. Mazākā daļa no galvassāpju pacientiem tiek profesionāli izmeklēti un tiem tiek uzstādīta pareiza diagnoze - migrēna tiek diagnosticēta vidēji 40% pacientu, savukārt medikamentu atkarīgās galvassāpes – tikai 10% pacientu.
Tiek lēsts, ka Eiropas Savienības valstīs vien ar galvassāpēm saistītās izmaksas ir 155 miljardi eiro. Finansiālie zaudējumi sabiedrībā darba nespējas dēļ ir iespaidīgi – daudz ievērojamāki nekā galvassāpju ārstēšanas izdevumi jebkurā no ES valstīm. Ir aprēķināts, ka viena migrēnas pacienta tiešie ārstēšanas izdevumi ir 1200 eiro gadā, bet netiešie izdevumi, kurus rada darba nespēja, ir desmit reizes lielāki.
Migrēna nav tikai stipras galvassāpes, to pavada dažādi mokoši simptomi, piemēram, slikta dūša, vemšana, izteikts nogurums, nespēks, pastiprināta jutība pret trokšņiem, gaismu, smaržām. Hroniskai migrēnai raksturīgas galvassāpes ir trīs vai vairāk mēnešus ar vismaz 15 galvassāpju dienām mēnesī, no tām vismaz 8 dienas galvassāpes, kas atbilst migrēnas kritērijiem.
Vivendi Galvassāpju centra vadītāja, neiroloģe, sāpju ārste Dr. Daina Jēgere: “Latvijā gandrīz puse pacientu galvassāpes cieš vairākus gadus un tikai tad dodas pie sāpju ārsta. Tādejādi migrēnas radītā slimības nespēja rada nozīmīgus zaudējums gan indivīda, gan sabiedrības līmenī. Migrēnas sāpes parasti turpinās četras līdz 72 stundas. Cieš gan ģimene, jo sāpju laikā nav iespējams dzīvot ierasto dzīves stilu, gan tiek zaudētas karjeras iespējas.”
Neiroloģe, algoloģe, Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja dr. Aija Freimane atzīst, ka galvassāpju lēkmju iemesli bieži netiek pareizi novērtēti, nepamatoti saistot ar kakla skriemeļu pārslodzi garās darba dienās, kas pavadītas pie datora. “Lai migrēnas pacientam palīdzētu, vispirms ir jāuzstāda pareiza diagnoze,” pauž Dr. Freimane.
Sāpju ārste Dr. Daina Jēgere atzīst, ka arvien biežākas galvassāpes palielina pretsāpju un specifisko migrēnas medikamentu lietošanu, kas savukārt rada pieradumu pie viena vai vairākiem medikamentiem. Tāpat hroniskas migrēnas pacienti daudz biežāk sastopas ar depresiju un trauksmi, kas apgrūtina migrēnas ārstēšanu. Tādēļ šādos gadījumos, ģimenes ārstam noteikti būtu pacients jānosūta pie neirologa, algologa vai galvassāpju speciālista.
Vivendi Galvassāpju centra neiroloģe, algoloģe Dr. Linda Zvaune: “Patlaban pasaulē par efektīvāko metodi hroniskas migrēnas ārstēšanā atzīst un plaši izmanto onabotulīna toksīna injekcijas. Botulīna toksīns samazina hronisku sāpju pārvades mehānismu jutību nervu šķiedrās trigeminovaskulārajā sistēmā, kas ir noteicošā migrēnas sāpju attīstībā,“ skaidro dr. Zvaune, piebilstot, ka regulāras botulīna toksīna injekcijas ik pēc trīs mēnešiem samazina migrēnas lēkmju biežumu un padara tās vieglākas.
Hroniskas migrēnas ārstēšanā var kombinēt un pielietot arī dažādas neiromodulācijas metodes, piemēram, trīszaru nerva stimulāciju ar ierīci Cefaly, ko pacients var veikt arī pats mājās.
Dr. Linda Zvaune uzskata, ka vislabāko ārstēšanas efektu var panākt, izmantojot multimodālas ārstēšanas pieeju - strādājot komandā galvassāpju speciālistam, psihoterapeitam vai klīniskajam psihologam, vai psihiatram un fizioterapeitam. Panākuma atslēga ir pacienta - ārsta savstarpēja uzticēšanās.
Vivendi Galvassāpju centra fizioterapeite Monta Puide skaidro, ka arī ķermeņa stāju var ietekmēt garastāvoklis, trauksme, galvas un kakla pozīcija, orālās funkcijas (elpošana, rīšana), vizuālās sistēmas, dzirde u.c. Cilvēkiem, kuri cieš no galvassāpēm, bieži novērojamas stājas izmaiņas – uz priekšu izvirzīta galva, izmaiņas mugurkaula jostas, iegurņa daļā vai apakšējā žokļa locītavā, priekšējās krusteniskās saites trauma, kas rezultējas muskuļu disbalansā un miofasciālajā sāpju sindromā. Fizioterapeits savā darbā izmanto daudz un dažādas tehnikas (teipošana, muskuļu stiepšana, trigerpunktu masāža, individuāli terapeitiski vingrojumi, stājas korekcija u.c.) un to galvenais mērķis ir uzturēt vai atjaunot normālu kustību apjomu, saglabāt vai atjaunot anatomiski pareizu ķermeņa stāju.