№15 Dace: Ņemos kā vecmeita pažarnieku ballē!

Nu ko, lai saka - izcils uzdevums šai nedēļai, jo, ka reiz, ir pārņēmis depresīvs noskaņojums + atklāju, ka viena no #teamalternative meitenēm ir uzrakstījusi uzdevumu tieši tādā formā, kā gribēju es :D Ak tu jel! Visu nosvītroju un domāju - ko tālāk? Noskaņojums nav! Viss ir noriebies! Kāds uzdevums? Nu, lai velns parauj tos prezīšus, neko nerakstīšu! Ieslēdzu mūziku tā, ka dārd visa māja, kaimiņi noteikti ir sajūsmā. Klausos "In this moment - Whore" un nodarbojos ar sevis žēlošanu - stulbā govs :D

Prieka krātuve? Kāda prieka krātuve? Es stabili zinu, kur glabājas bērnu prieki un sasniegumi - tie ir divi albūmi ar viņu smieklīgajiem izteicieniem, bildēm,  zobu datumiem un tā tālāk. Atliek tikai atvērt un palasīt Reivena graujošos vārdus, lai smaids izmestos pa visu sarūgušo ģīmi! Piemēram, zinkalis (zirneklis), šokodālīte (šokolāde), fusja (vista), zeza, zezīke (zivs), ū ū degi (ugunsdzēsēji), Tarāma (ome Tamāra. Piefiksēti Ītana astoņi zobi, pirmā velšanās, rāpošana un apsēšanās! Sešos mēnešos! Jā, esmu priecīga par to, ka abi bērni ir auguši "kā pēc grāmatas".

Reivens.

Ītans.

Mani prieki? Mani prieki patreiz ir atlikti malā (gribas nolikt tiesības, strādāt...) Šobrīd, pirmajā vietā ir sīkie un vīrs. Nu nav man idilles un apkārt bizojošu rozā poniju un nav jau jēgas arī čugunu te liet. Kritiskos gadījumos, kad kušķis ir gaisā, varu ieslēgt savus "matu kratāmos gabalus" un dusmas izlādēt, vai nu mērojot kādu garāku ceļa gabalu, pastaigājoties ar mazo, vai izberžot visu māju (zibens novēdējs).

Vīru regulāri iepriecinu ar siltām vakariņām, karstu vannu - darba nedēļas beigās, vai ar kādu intīmu pārsteigumu.

Mūsu prieki - es+vīrs , glabājas foto albūmos, telefona vai fotoaparāta atmiņās, vai karājas pie sienas - mums tak ir medāļi futbolā un sķēršlu stafetē! Mūsu mazie, neķītrie noslēpumi. Vakara spilvenu kaujas, par ko arī Reivens ir stāvā sajūsmā! Šopinga brauciens uz Rīgu. Šogad pietrūkst tās brīnuma ziemas. Tā gribas atcerēties bērnību un nobraukt no kāda gruntīgāka kalniņa ar plēvi.  Ikdienišķi prieki tiek pamanīti, bet arī rutīna cērt pa mīkstumiem. Taču vienmēr ir jācenšas sevi noturēt grožos un darīt tā, lai ir labi un vēl labāk, jo ja mēs atslābsim un sāksim kaukt pret mēnesi, neko labāku arī nenopelnīsim.

Te būs dažas "prieciņu" bildes :

Ak, jaunība, jaunība.

2. Pirmās darba dienas un jau tiku pie krutākās iesaukas - Oldzīte :D

3. Ar māsu un BF krodziņā.

4.Jaunais gads  ar psihajiem rūķiem :D

5. (Tā rēcošā blondīne) Pēc apmācībām, devāmies pie Elmāra Taņņa uz Čārlstonu gatavot sev pusdienas!

Tātad, viss ir tieši tik melns, balts, pelēks vai krāsains, cik mēs paši to mālējam.  Un, saliekot visus punktus uz "i" pievienoju vienu no vislabākajiem citātiem, ko jebkad esmu lasījusi!