Mūsu stāsts...

Šis stāsts var atgādināt kādu romantisku filmu, bet šoreiz tas viss ir pa īstam, jo tā ir mūsu dzīve..

Tas notika tieši dienu pēc Raivja dzimšanas dienas- 28. oktobra vēlā vakarā, jeb, pareizāk, agrā rīta stundā, kad daudziem cilvēkiem 28. oktobris nemaz vēl nebija beidzies. Viņi abi atgriezāmies no pasākumiem Linda- no koledžas balles un māsīcas dzimšanas dienas svinībām, Raivis no savas dzimšanas dienas svinībām kaut kur Vecrīgas klubos. Viņiem abiem ne prātā neienāca iepazīties, bet liktenis, jeb šoreiz to varētu saukt par Guntaru - izlēma citādāk. Linda šķērsoja ielu pie Origo, tā kā mašīnu nebija, viņa, kā parasti, to darīja pie sarkanās gaismas. Krustojuma otrā pusē stāvēja 3 cilvēki, kurus Linda nemaz neievēroja, jo viņai prātā bija citas lietas, ātrāk atgriezties mājās, uz skolu bija jāiet pēc pāris stundām :). Tad pēkšņi pie Lindas kāds pieskrēja. Tas bija Guntars, kurš bija atņēmis Raivim balonu, ko viņam uzdāvināja dzimšanas dienā, lai to atdotu Lindai. Tad pienāca arī Raivis, Linda uzreiz ieraudzīja viņa lielo stāvu un burvīgās acis, bet Raivis vēl jo projām domāja par mājāsiešanu. Ar viņiem kopā bija arī kāda meitene, kas drīz pēc tam aizgāja, bet šī jaunā trijotne devās uz kafejnīcu. Guntars, kā jau džentlmenim pienākas vēlējās uzsaukt Lindai kādu dzērienu, bet tikmēr Linda ar Raivi jau bija atraduši kopīgu valodu.. Nedaudz vēlāk abi puiši pavadīja Lindu līdz mājām, Linda iedeva Raivim kartiņu ar savu vārdu un uzvārdu, lai viņš varētu meiteni atrast Drauos un iegāja kāpņutelpā.

Pēc ļoti garās dienas, kad lekcijas bija beigušās, meitene atvēra savu Draugu profilu un tur viņu sagaidīja vēstule no Raivja ar uzaicinājumu satikies. Linda ilgi nedomāja un piekrita nākamajā dienā apciemot Raivi viņa darbavietā- muzejā. Raivis izrādīja Lindai muzeju, abi jaunieši runāja tik brīvi, it kā jau sen būtu pazīstami.. Ik vienam bija skaidrs, ka viņi viens otram pat ļoti simpatizē.. Bet te nu vēl viens likteņa pagrieziens- dienu pēc Lindas apmeklējuma Raivi no šī darba atlaida, jo viņš nemaz nedrīkstēja tā klīst pa muzeju, atstājot savu posteni neuzraudzītu. Bet šis notikums ļāva jauniešiem satikties katru dienu, tā nu – pēc Lindas lekcijām un dažreiz arī lekciju laikā pāris pavadīja laiku kopā.

Pāris nedēļas pēc iepazīšanās, Linda un Raivis uzkāpa uz Raivja mājas jumta, lai vienkārši pasēdētu un pabaudītu mieru tur, kur neviens viņus nevarēja traucēt.. Tieši tur, sēžot viens otram blakus jaunieši saprata, ka mīl viens otru..

Tu un es, vieni paši uz jumta kores..
Mēs- divas vientuļas dvēseles..
Tu... un arī es...
Es saku: "Lecam! Un vairāk nesāpēs
Kā brīvi putni vējā planēsim mēs..!"
Vēl brīdi kavējos, Tev acīs ieskatos
Un bez kritiena putnā pārvēršos..
Tu saki: "Lecam, lai spārnos paceltos
Un mūsu dvēseles kopā saskartos!"
Vēl brīdi kavējies, Man acīs ieskaties
Un bez kritiena putnā pārvērties...

(Autors: Linda)

Pēc gada Raivis bildināja Lindu. Meitene, protams, piekrita, jo nespēja vairs iztēloties savu dzīvi bez šī puiša. Kāzām jaunieši gatavojās gandrīz gadu un 2012, gada 25. Augustā apprecējās. Tūlīt būs pagājis gads kopš abu kāzām. Kas ir mainijies? Īstenībā – nekas. Pāris vēl jo projām neprātīgi mīl viens otru un septembra otrajā pusē  gaida pasaulē ienākam savu meitiņu.. Tāpēc- kā jau visiem labiem stāstiem – šīs nav beigas.. Turpinājums sekos ..

P.S. Tagad zināt mūsu stāstu, varbūt kādai ir idejas, kā lai atzīmē pirmo kāzu jubileju?