Mūsu mīļie vīriņi un mazuļu tētuki

Sveikas mīļās dāmas. Atgriežos pēc ilgāka slinkuma perioda ar tēmu par mūsu vīriem un mazuļu tētiem.

Pirmais par ko vēlos parunāt ir kopīgas nodarbes. Netikai mamma+tētis+mazulis, bet arī tikai tētis+mazulis.  Kā ar šiem pasākumiem veicas Jums? Varbūt ir kādi hobiji vai tradīcijas, ko darat visi kopā vai tomēr tēti mīl pazust kopā ar mazajiem, mammu atstājot mājās? :D

Mūsu trio kopīgā nodarbe ir makšķerēšana. Lai gan tas viss beidzas ar to, ka tētis nikns, jo Reivens bizo apkārt, sapin makšķerauklas un izmētā ekipējumu...Un tā niknošanās jau ir tieši tas, kas mani tracina. Puika mums ir ļoti aktīvs, nu nevar viņš mierā nosēdēt, ir bērni, kas to var un ir, kas to nevar. Mūsējais ir pie kategorijas, kuri nevar palikt mierā. Visu vajag pačamdīt, paraustīt, jā arī uzkost u.t.t. Nesaprotu par ko tur jāniknojas, paši tač arī kādreiz bijām bērni un nebūt jau nesēdējām kā trofejas, kas vecākiem plauktos saliktas. Tātad nākamais jautājums ir - Kā Jūsu vīriņiem ir ar pacietību? Manējam, ka reiz viņas nav :(

Tālāk...Vēl viens jautājums ko vēlētos ar Jums apspriest ir - autoritātes jautājums!!!!! Nu mūsmājās tā ir LIELA problēma, kurai es vairs nespēju rast risinājumu. Man vienkārši nav spēka.

Kā piemēru minēšu to, ka tad, kad mājās esmu tikai es ar mazo un mūsu zvēru dārzu (sune+kaķis) viss ir vislabākajā kārtībā, bērns paklausīgs, visu var sarunāt, suns mierīgs guļ savā vietā uz sava dīvāna, kaķis jau pēc mana acu skatiena zin, kad var pienākt pieglausties un kad ir jāzūd miglā, bet kad atnāk vīrs - sākas pilnīgs haoss. Bērns ārdās, suns ārdās, kaķis jūk prātā...Vīrs man pēc rakstura ir ļoti mierīgs, labsirdīgs (pat pārāk) u.t.t. un, manuprāt, tieši tas ir iemsesls tam, ka netikai cilvēks, bet pat dzīvnieks "neņem viņu galvā"...Tieši tas pats ir, kad atnāk man māsa...Rakstura iezīmes tādas pat kā vīram un rezultāts, visi kāpj uz galvas :D Varbūt Jūs varat dot kādu padomiņu, bet varbūt šādā situācijā es neesmu vienīgā? Un kā ar to cīnaties Jūs?

Man vienkārši dažreiz gribas visu atstāt vīra rokās un atpūsties, turklāt jūnijā būs klāt mūsu otrs mazulis un kāda gan būs jēga no mammas, kura būs kā nervu kamols.

Ar nepacietību gaidīšu jūsu pieredzītes un padomus :)