Mūsu galamērķis- Ukraina

Ceļot ar mazu bēbīti nav nemaz grūti, Hannai bija tikai 2mēneši kad nolēmām doties uz Ukrainu. Sākumā ļoti baidījāmies no tā kā būs, ko citi teiks u.c., bet vienā brīdī nošpļāvāmies uz to visu un devāmies ceļā. Hanna ar Rūdolfu ceļu pārcieta daudz labāk par lielo bērnu, kuram bija garlaicīgi un vēl visādi citi niķi.

Palasīju pieejamo informāciju par Ukrainas apskates objektiem, saplānoju nakts mītnes ar booking.com, nopirkām apdrošināšanu gan pašiem, gan zaļo karti mašīnai un aizdā plašajā pasaulē.

Uzreiz gribu piebilst, ka braucot uz Ukrainu obligāti automašīnai ir jāiegādājas zaļā karte, jo mēs trāpijām uz policijas posteņa pie Mukačevas un pirmais ko tie prasīja bija šī zaļā karte. Obligāti jābūt rezerves riepai un liekai naudai automašīnas remontam.

Mēs braucot uz Ukrainu, šķērsojām Polijas- Ukrainas robežu( Rava-Rusku). Uz robežas viss raiti gāja un nepinas stundas laikā bijām jau Ukrainā.

Pirmie iespaidi par šo zemi bija- padomju laiks jeb tur viss aizkavējies par kādiem 30 gadiem atpakaļ. Autobusi nez no kura laikmeta, tā pat ar automašīnas, kuras uz mūsu ceļiem nesastapsi, ja nu vienīgi kādā mašīnu muzejā. Ceļu satiksmes kultūra zem jebkuras kritikas, jo iebraucot mazā ciemiņā un stājoties pie gājēju pārejas, lai palaistu gājēju aizmugurēja automašīna iebrauca mums pakaļā. labi  ka bez lielām skādēm. Kopumā divas dienas pavadot Ļvovā sapratām kapēc tā notika, jo tur gājējus nelaiž pāri gājēju pārejai, labi ja katrs 5 palaidīs. Gājējam Ukrainā ir bīstami būt.

Netālu no Teātra un operas nama ir muzejs, kuru notiekti iesaku apmeklēt, tikai man nav tam nosaukuma, bet muzeja mājas foto.(1 bilde).

Kopumā no visa ieplānotā ko vēlējāmies apskatīt Ļvova, redzējām tikai vecpilsētu un tik daudz cik izbraucot ar tūristu ekskursiju autobusu, jo godīgi sakot, šī pilsēta raisīja vēlēšanos ātrāk tikt no tās prom. Esot vecpilsētā noteikti nogaršojat vietējo kafiju un Pjano višņu, ņamīgi.

Ukraina vispār ir riktīga kontrastu valsts, kur vecmodīgais satiekas ar jauno. Cenu ziņā, muzeji, ēdinšāna, sabiedriskais un viesnīcas ir lētāk par Latviju, par pārējo nemācēšu teikt, degviela līdzīgi Polijai. Interesanti likās arī tas, ka Ļvova nau tā kā Rīgā lielveikals uz katra stūra, tur vaig pacensties atrast kādu veikalu, kur no lielveikalu. Veikalā iesaku iegādāties vietējo kvasu, ļoti garšīgs. Braucot uz Jaramče, pie pašas Ļvovas pilsētas robežas atradām vienu lielveikalu, samērā interesanti bijas pastaigāt pa to.

Esot Ļvova, noteikti iesaku nogaršot vietējo virtuvi un izbraukt ar tūristu eksursiju autobusu, vilšanās nebūs. Pilsēta jau skaista, bet laikam ne mūsu gaumei.