№20: Mēs kopā!

  Ja ilgi domā, kā mani sauc, tad var atcerēties, jo tikāmies arī pagājušajā gadā. Šogad būs nedaudz citādāk, jo ir mainījušies apstākļi. Esmu sieva, mamma, meita, māsa un tagad arī algota darbiniece. Vīrs, tieši tāpat kā pagājušajā gadā, ir komandējumā un atgriezīsies pašās janvāra beigās. Viņa nav tikai pāris stundas, bet es jau ilgojos.

    Pirms nedaudz mazāk kā sešiem gadiem, es aizgāju ballēties uz studentu klubu. Toreiz tik ļoti gribēju atiet no darba stressa, ka biju pat gatava iet viena. Nakts vidū, stāvot pašā zāles aizmugurē ar alus kausu rokās, es pirmo reizi dzīvē ieraudzīju Viņu . Toreiz nodomāju, ka tik pievilcīgiem vīriešiem būtu jāaizliedz dziedāt!  Neizplūdīšu sīkumos, jo tad sanāktu ļoti garš stāsts, bet pirmajā randiņā es viņam ieminējos, ka gribēšu bērnus no viņa. Viņš neaizmuka, tieši otrādi, jutās pagodināts.

    Kas to būtu domājis, ka smēķētavā uzrunātais pievilcīgais, grupas AK69 solists Oskars kādu dienu būs mans vīrs un mana bērna tēvs – šo vārdu vislabākajās nozīmēs. Šo sešu gadu laikā esam kopā auguši gan izbaudot ballīšu laiku bezrūpību,  karjeras kāpņu grūtos pakāpienus, brīnišķīgo vecāku būšanu un spēku, ko dod sajūta – kāds mani mīl! Es viennozīmīgi varu teikt, ka tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena. Vīram no kāda trešā :D :D :D

    Mēs šobrīd esam abi ierauti milzīgā ikdienas virpulī, taču ne tajā garlaicīgajā rutīnas, drīzāk patīkami steidzīgā darba. Daļu mūsu sarunu ir apsēduši organizātoriskie un loģistikas jautājumi. Kopā mēs esam maksimāli daudz. Piekopjam viena auto politiku, jo arī laiks no/uz darbu ir vērtīgs. Gandrīz katru dienu ejam kopīgās pusdienās. Un protams nakts stundas J  Pāris reizes mēnesī meitiņu pieskata ome, lai mēs varam aizšmaukt uz kādu koncertu vai ballīti. Tagad, kopš mums ir savs dzīvoklis, arī mājās pavadīt laiku esam pasākuši daudz biedžāk.

   No mūsu attiecībām es sagaidu jautras un nešpetnas vecumdienas! Gluži tāpat kā sajutu, ka vēlos piedzīvot mūsu bērnus, esmu gatava viņu mīlēt un lolot, lai piedzīvotu pukstēšanu par nesvarīgiem sīkumiem, sagaidītu brīvdienās mūsu mazbērnus ciemos un paslepus pa reizei abi sapīpētos, tad gan nosmietos līdz asarām.

  Pagājušajā gadā piedalījos šajā projektā pirmo reizi un uzvarēju. Ieguvu dažādu pieredzi, bet galvenais, ka vairāk apzinājos un novērtēju ģimenes spēku un sava vīra lielo ieguldījumu mūsu laimē un veiksmē. Šogad no šī projekta sagaidu raibus uzdevumus un priekš sevis jaunas atziņas, rīkus, ar kuriem grūtās situācijas padarīt par vieglām un vieglās par interesantām.