Mazāk perfekcionisma, vairāk laika ģimenei

Izlasot otro uzdevumu, nodomāju: ‘’Vai es to spēšu!’’. Viena no manas ikdienas perfekcionisma iezīmēm ir tīrība un kārtība, kas man brīžiem dara traku. Nolēmu pārbaudīt sevi, vai es varu nesatraukties par suņa pūkām, jo parasti es no tām izmisīgi vēlos tikt vaļā. Vai es varu kādu dienu  bērna rotaļlietas atstāt kā ir, jo parasti katrai mantiņai ir sava vieta un katru vakaru tai tur ir jābūt.

Pirmajā dienā bija ļoti grūti, jo gribējās ik pa laikam pārslaucīt grīdu un vakarā bija grūti atstāt bērna rotaļlietas vienā čupā. Bet otrajā, trešajā dienā, centos savu perfekcionismu nolikt maliņā un visu uztverrt vieglāk. Par cik sestdiena mums ir lielā tīrīšanas diena, tad nu es biju laimīga, kad viss bija sakopts un savās vietiņās, bet nu, protams, vakarā dēliņš jau bija ieviesis savu kārtību un suni ķemē vai neķemē, lielā spalva dara savu. Ar perfekcionismu cīnīties man palīdzēja vīriņš, kurš vienā brīdī pateica, ka man nav jābūt ideālai un tas nekas, ka kādu dienu nav iztīrīta māja vai netīri trauki izlietnē, galvenais lai es būtu atpūtusies un laimīga!

Secinājumi:

• Nav šaubu, ka man jābūt prasmīgai un kārtīgai, bet jāmāk izvirzīt sasniedzamus mērķus, lai pēc tam būtu gandarījums par paveikto, nevis sevis nosodīšana.
• Ir jāmācās atpūsties, kas uzlabos gan fizisko, gan emocionālo stāvokli.
• Un ir jāiemācās sevi paslavēt, ieraudzīt sevī tikumus nevis trūkumus.

Ieteikums:

Grāmata - Elīnas Žalčānes padomi ‘’No perfekcionisma uz mīlestību’’. Elīna saka: “Šī grāmata ir aicinājums mīlēt nepilnīgo un nebaidīties no kļūdām. Un protams, tā ir par attiecībām, kurās reizēm mīlam, reizēm ar mīlestību tikai manipulējam, bet gandrīz vienmēr gaidām mīlestību no citiem.”

Es saku: ‘’Tā ir vērtīga grāmata. Lasot grāmatu ieraudzīju sevī mītošo perfekcionistu. Grāmata atspoguļo maldus, kuriem sekojam pašizdomātiem ideāliem. Grāmata pozitīvi motivē.’’