Mani iepirkšanās paradumi

Sākšu ar to, ka iepirkties nav mana mīļākā nodarbe. Cik netipiski sievietei, vai ne? Bet kas jādara-jādara! Jo palutināt savas garšas kārpiņas gribas katru dienu. Un katru dienu vajag gatavot kaut ko citu, nevis to, kas jau vakar vai aizvakar. Tāpēc mana pārtikas produktu iegāde sākas ar nedēļas ēdienkartes sastādīšanu. Protams, būtu gribējies vienmēr pie tās arī pieturēties, tādējādi baudot daudzveidīgu ēdienu un arī ietaupot, bet gadās jau visādi. Taču, jā, kaut kāds uzmetums ēdienkartei man ir gan. Tāpēc top nākamais saraksts, kurā ir iegādājamie produkti. Parasti cenšos iepirkties nedēļai, jo tas ir lētāk, tas ir ērtāk un gudrāk. Protams, gandrīz katru otro dienu sanāk papildināt piena krājumus (tie mums iet uz urrā!), tāpat maize nedēļu gluži nenostāvēs mīksta un garšīga, bet dārzeņus, gaļu, biezpienu, krējumu utt. gan iepērku nedēļai. Tad ir bakalejas preces kā makaroni, eļļa, milti utt., ko citreiz iepērku pat vairākus mēnešus uz priekšu, kad ir atlaides konkrētajai precei un ja ir lieka nauda:D

Man mājas tuvumā ir pavisam maza bodīte "Krustpunkts", kurā šad tad no rīta dodos iepirkt pienu, kad pēkšņi divlitrīgā pudele izrādījusies tukša:) Vēl tur iepērku pēkšņi sagribējušos saldejumu vai šokolādi, vai vīnu, kad atbrauc darudzene un kad slnkums doties uz tālāk esošajiem veikaliem. Īsāk sakot, neko daudz un neko bieži nesanāk tur pirkt, jo tomēr ir daudz dārgāks un ar daaudz mazāku sortimentu. Otrs tuvējais veikals ir mazā Maxima, kurā arī iegriežos, kad mamma paziņojusi, ka kaut kam ir atlaides. Tā kā tv principā neskatos, tad tās reklāmas par atlaidēm neredzu. Kādreiz čekoju lielveikalu web lapas, lai izsekotu, kad un kādas akcijas tuvojas, bet nu jau man ir savs ziņotājs:)) Otrs tuvējais veikals ir Rimi, kurā tieši tāpat kā Maxima eju pēc akcijas precēm, olām, citreiz uz vietas cepto maizi sakārojas. Tā kā gan tuvākie Maxima, gan Rimi ir mazie veikaliņi, abos vienlīdz atrodu sev nepieciešamo ikdienai. Nedēļai iepērku krējumu, biezpienu, sieru, pienu, maizi. Desas, pastētes utmldz. lietas neēdam, tāpēc kādi kur tirgojas, nemaz nezinu.

Protams, apkalpošana unapmeklētāju kontingents kaut kā izsenis labāks ir Rimi, taču mani neuztrauc tādas lietas. Paņemu, ko man vajag, novēlu pārdevējai foršus pircējus un dodos tālāk. Ja nepieciešams kas īpašāks, mazajās piparbodītēs, kā abus man tuvumā esošos veikalus esmu iesaukusi, neatrodams,  tad dodos uz Prisma, kas noslēpies Riga Plaza telpās. Mazliet savādāks sortiments kafijai, jogurtiem, šokolādēm utt. Ziemā tur pērku arī visa veida augļus, salātu iepakojumus, saldētos dārzeņus,kādus pati neesmu sagatavojusi.. Tāpat arī lielajā Maximā, kas no manas mājas apmēram kilometra attālumā, mēģinu iepirkt svaigos dārzeņus un kādu interesantāku augli. 

Vispār jāsaka, ka mani iepirksānās paradumi ir ļoti atkarīgi no gadalaika, jo pavasarī uz vasarā un rudenī līdz pirmajam sniegam tomēr augļus un dārzeņus, zaļumus, salātus pārsvarā iegādājos tirgū, kur tie ir daudz plašākā izvēlē, lētāki. Un vienkārši patīk tā tirgus gaisotne, kur tantītes ar saviem zaļumiem, saviem tomātiem un visādiem arī nezināmiem garšaugiem stāv. Aprunājos, uzzinu arī jaunas lietas par katru garšaugu, noskaidroju pat receptes. Apmainos smaidiem ar pārdevēju, jo lielveikalā tas diemžēl nav iespējams-pati lepnā vientulībā esi spiests visu iesvērt:) Tāpat gaļu un zivis pērku gandrīz tikai tirgū. Atkal tas pats cilvēciskais faktors-man tur ir sava gaļas tante un sava zivju meitene, kas vienmēr ieteiks labāko un padarīs dzīvi vieglāku un interesantāku. Tāpat pie savas meitenes esmu iemācījusies ēst dažādas zivis, par kurām pirms tam nebija ne sajēgas, ne arī drosmes pamēģināt. Vienmēr jau tauta apmierinās ar forelēm, lašiem, skumbrijām ut., taču tirgus meitene man ir pārdevusi visādus mošķus:) Jā, ziemā arī Maximā pērku svaigas zivis, un izvēle nav nemaz tik ierobežota. Tāpat svaigu vistu šad tad Maximā nopērku. Gaļu Rimi un Prisma gan nepērku vairs, nepārliecina ne garšas, ne svaiguma kvalitāte:) Vēl ziemas  periodā, ja nesanāk doties uz Centrāltirgu, svaigu gaļu pērku kādā mazā veikaliņā Ziepniekkalnā, kur to ved tieši no audzētājiem. Arī vienmēr svaiga un kvalitatīva. Taču tā kā neesam milzīgi lieli gaļas ēdāji, tad drusciņa visai nedēļai pietiek. Nopērkot gaļu, to nekad nesaldēju.

Reklāmas bukleti pie manis nenonāk-dzīvoju privātmājā, kas laikam nav iecienītas reklāmas bukletu izmētāšanai. Tā kā neko nezinu ne par kādiem atlaižu kuponiem. Meitai gan veikalos patīk iekrāmēt ratos tos reklāmas bukletus. Un ja mājās sanāk tos izpētīt, tad, jā, nākamajā reizē ratos nonāk atkal kāda neplānota lieta, taču ar atlaidi! Tā kā var teikt, ak akcijas noteikti ietekmē mana pārtikas groza saturu. Jā, nepirkšu jogurtus, bieziena sieriņus utmldz nevajadzīgas lietas tikai tāpēc, ka tā ir ar atlaidi, bet rīsus, kādu ekskluzīvāku sieru vai tunča bundžiņu gan nopirkšu tādēļ vien, ka šobrīd tas ir lētāks.

Internetveikalā pārtiku nekad neesmu pirkusi, un man ir aizdoma, ka nekad to arī nedarīšu. CVienu reizi tikai esmu izpētījusi kāda internetveikala saturu, un man radās pārliecība, ka nopirkt var visu lielos iepakojumos (kas it kā nav slikti, bet ne man), un prece ir stipri ierobežota. Jā, nav slikti pasūtīt smagās preces kā, piemēram, tos pašus rīsus, griķus, cukuru utt., taču nav nekas sarežģīts vienu reizi mēnesī to nopirkt tur pat, kur pērku visu pārējo. Tā kā, nē, neesmu potenciālā internetveikala pircēja. Es pat nezinu, kādam tam būtu jābūt, ko tur būtu jāpiedāvā, lai tas mani pārliecinātu kaut ko pirkt. Pārtika spreci tomēr gribu redzēt dzīvajā, pataustīt, pasmaržot. Nezinu, tad jāveido 7D veikals:))

Rezumējot- iepērkos 1x nedēļā, visbiežāk  Maxima, Rimi, Centrāltirgus, Prisma. Akcijas manu pirkuma grozu ietekmē, taču ļoti prātīgi. Akcijas bukletus gandrīz neesmu pētījusi. Un internetveikalos pārtiku neiepērku.