Mammīt! Tu neesi jukusi.. Tu esi LIELISKA!

Pēdējā laikā reāli nesaprotu kas ar mani notiek! Ja bērnam nebūtu jau 1.3, domātu, ka mani piemeklējusi pēcdzemdību depresija!
Esmu ātri aizkaitināma, dusmīga, nogurusi, uzvelkos par katru sīkumu. Brīžos kad bērns bļauj un niķojas, saķeru galvu un gribas kliegt.. ieslēgties tālā, tālā istabā un pabūt vienai - vienai, mierā un klusumā! Brīžiem tiešām šķiet, ka jūku prātā. Kā tāds mazs, un mīļš var tik ļoti sadusmot! Vienu vakaru jau vīram raudāju - es mīlu mūsu dēlu, taču, viņš “iznes man smadzenes”. Esmu nogurusi.. gribu brīvdienu! VIENAI! Esmu sailgojusies pēc cilvēku burzmas, pēc darba. Šķiet ka šie, gandrīz divi gadi mājās ar mazuli, ir mani patiesi nogurdinājuši par visiem 110%.
Nē! Es nejutos tā visu šo gadu un trīs mēnešu garumā, tas burtiski notika pēdējo divu nedēļu laikā.. piebildīšu , ka arī zobu nākšana šobrīd visu situāciju neuzlabo (nāk jau kopš ziemassvētkiem visi reizē 4 dzerokļi) .. un tad es metos interneta dzīlēs mēģinot saprast.. saprast, kas ar mani notiek, un .. 

Vai tāda es esmu vienīgā?
Vai ar mani viss ir kārtībā?
Varbūt tā tiešām ir pēcdzemdību depresija?
Varbūt man vajag psihologu?

Un es uzgāju ļoti labu rakstu, kurš mani nomierināja! Es esmu normāla! Es vienkārši esmu mamma.. normāls cilvēks, kurš arī drīkst un var nogurt!Mēs tik bieži uztraucamies, ka neesam perfektas mammas saviem bērniem, bet tikpat bieži aizmirstam, CIK labas mammas tomēr esam!Mēs salīdzinam sevi ar citām mammām, apsveram un izvērtējam, kādu uzvedību, paradumus, pieejas, metodes mēs varētu pārņemt no citām, lai maksimāli justos kā labas mammas un audzinātu mūsu bērnus "pareizi". Bet vai eksistē vienīgais "pareizais"veids kā to darīt? Un šeit nav runa par to, ka tētis par maz palīdzētu mājas darbos, vai aprūpē par bērnu! Nebūt nē! Palīdz, un reizēm pat ļoti. Tāpat visas brīvdienas izraujamies no mājas un kopīgi atpūšamies.

Tad nu padalīšos ar 10 iedvesmojošiem citātiem, kas varbūt noderēs vēl kādai nogurušai māmiņai, gluži kā man!

1) Kaprīzs, "kašķīgs" bērns

Nav svarīgi cik daudz grāmatu vai interneta resursu esat izlasījušas, jums tomēr šad un tad būs "kašķīgi" bērni. Un jūsu bērnu kašķīguma mērķis nebūt nav likt jums "izstāties no labo mammu klubiņa". Tas tikai nozīmē to, ka jūs audziniet dzīvu, aktīvu un emocionālu cilvēkbērnu.

2) Sliktās dienas

Lai kā mēs pūlētos, plānotu, organizētu savu ikdienu, vai tieši pretēji - peldētu pa straumi, mums visiem mēdz būt sliktās dienas. Mēs parasti cenšamies vai nu neizrādīt šādu dienu esamību vai arī pukojamies, dusmojamies, rūcam un sūdzamies. Tā arī ir pavisam cilvēciska un normāla parādība, gluži tāpat kā mūsu bērniem.

3) Viss ir piegriezies!

Mums visām ir dienas (vai pat nedēļas), kad jūtamies pārgurušas no mammošanās. Mēs reti sūdzamies pasaulei, tomēr jāatzīst, ka būt par mammu ir vairāk kā nogurdinoši! Ja jūs esat pilna laika mamma (mājsaimniekojat) - tas ir nogurdinoši. Ja esat strādājoša mamma - tas ir divtik nogurdinoši! Ja esat mamma, kas cenšas strādāt mājās - nuuu, tam nemaz nevar atrast īstu apzīmējumu... Mums visiem dzīvē ir brīži, kad gribās nospiest bremzes un pateikt STOP! Man vajag pauzi! Vēlme pēc šīs pauzes nenozīmē, ka jūs esat slikta mamma. Tas tikai nozīmē, ka jūs nemitīgi nostādat citu vajadzības augstāk par savējām un pienāk brīdis, kad jūsu personīgo vajadzību apmierināšana kļūst par nepieciešamību.

4) Vainas sajūta

Katra mamma šad un tad izjūt vainas sajūtu. Lai kāds būtu iemesls - maz laika veltiet bērniem, neizdodas barot ar krūti, jūsu māja nav tik tīra kā gribētos, neprotat nomierināt bērnu, neejat ārā tik bieži, cik dakteris ieteicis, u .t .t. Katra no mums kļūdās un tas ir cilvēcīgi. Ir svarīgi saprast, ka bez kļūdām neviens nekļūst par profesionāli nevienā jomā. Un arī tad, kad jūtaties gaužām profesionāli - ir cilvēcīgi kļūdīties.

5) Justies slikti

Papildus vainas sajūtām, mēs mēdzam vienkārši justies slikti. Varbūt pie vainas ir kādas paziņas apciemojums, kuras māja spīd un laistās. Iespējams uz ielas ir satikta kāda mamma, kas ir perfektā formā, ļoti gaumīgi saģērbusies un vēl saskaņojot "outfitu" ar savu mazuli un viņa "karieti", kas kā izkāpusi no kataloga vāka... Tomēr jāpiebilst, ka šīm šķietami perfektām mammām ir savas vājības un savas vainas izjūtas, kā arī savi ideāli, ko viņas saskata citās sievietēs. Katram no mums ir gan stiprās, gan vājās puses, ir jāatrod vidusceļš un prasmes mācīties no citiem, pārņemt un ieviest dzīvē pārmaiņas, nejūtoties slikti un vainīgām.

6) Pilnīga vājprāta lēkmes

Kliedzoši bērni, tūkstoši ar netīrām autiņbiksītēm, savandīta māja, izrevidēta kaķu kaste, pēc pusdienošanas "kara lauks", jebkura no šīm lietām vai mirkļiem vai izvest mūs no pacietības. Arī bērnam ir jāiemācās, ka cilvēki mēdz izrādīt dažādas emocijas - arī dusmas, neapmierinātību, aizkaitinājumu. Vērsiet to pret situāciju, lietu, ne pret cilvēku (bērnu).

7) Nekārtīga māja
Tas ir neizbēgami. Ja jums ir bērni, jūsu māja šad un tad būs nekārtīga. Visapkārt izsvaidītās rotaļlietas nebūt neliecina par jums kā par sliktu mammu. Tieši tāpat neizmazgāta vai nesagludināta veļa vai netīrie trauki izlietnē. Mēs visas cenšamies pēc labākās sirdsapziņas. Un mammas prioritāte vienmēr ir laimīgs bērns, nevis laimīga (lasiet - tīra) māja!

8) Vienkārši. Vajag. Mieru.

Vienmēr būs brīži dzīvē, kad mēs lūkojamies un nekārtīgu māju, kašķīgiem bērniem un visapkārt valdošo vājprātu, kas mūs pārņem katru dienu. Pa vidu šim haosam, asarām, nebeidzamiem jautājumiem, prasībām un pienākumiem... mums dažreiz nepieciešams MIERS. Daži mirkļi KLUSUMA. Ļaujiet sev šo prieku, kaut 15 minūtes dienā siltā vannā, vai pastaigai vienatnē, vai kāda laba romāna lasīšanai...

9) Mums nepieciešams atbalsts

Mums visām ir labās dienas un sliktās dienas, mēs vienmēr jūtam, ka varētu kaut ko paveikt, izdarīt labāk, mēs bieži jūtamies kā sliktas mammas, un mums visām vajadzīgs atbalsts. Ja uz ielas satiec acīmredzami pārgurušu, sakreņķējušos māmiņu, uzsmaidi viņai un uzslavē, atgādini, ka viņa dara lielisku darbu. Piedāvā palīdzību, bet nevērtē. Mēs visas esam vienā laivā.

10) Mēs mīlam savus bērnus bez nosacījumiem

Neskatoties uz sliktām dienām, un trakām naktīm. Neskatoties uz bērnu nedarbiem un jūsu uztraukumiem. Nekas nevar mainīt mūsu jūtas pret viņiem. Šai sajūtai - Būt par mammu - nelīdzinās nekas šajā pasaulē. Mīlestību pret saviem bērniem nevar izskaidrot ar vārdiem. Tā vienkārši IR!