Māmiņdienā gribu saņemt dāvanas

Es esmu mamma saviem 3 lieliskajiem, brīžiem kaprīziem un nedaudz šmuļainiem bērniem. No brīža, kad uzzināju, ka man gaidāms pirmais bērniņš, un 6 gadus vēlāk, es joprojām nespēju aptvert, cik laimīga es esmu. Brīžos, kad ir grūtāk, gribas būt atkal vienai, un tiklīdz es esmu viena, tad gribas viņus atkal sev visus apkārt - mazos pieskārienus, matu glāstus, saldas un siekalainas bučiņas uz vaiga. 

Un tomēr - laimīga mamma ir atpūtusies mamma. Tuvojas māmiņdiena, un man ļoti, ļoti gribētos dāvanas. Jā, es gribu saņemt dāvanas! Ar rokām sarakstītās kartiņas, saburzītos un sašvīkātos apsveikuma papīrīšus, kur tikai bērnam ir zināms, kas tur ir attēlots. Pušķi, kuru nesot, daži “komandas biedri” ir guvuši dažādus neatgriezeniskus miesas bojājumus… un arī mātes dienas dāvanas, kuras paredzētas tikai man un manai labsajūtai. Kāpēc par to būtu jādomā un jāsaka skaļi? Kādas dāvanas māmiņdienā vēlos es? Es jums pastāstīšu. 

Kad pirms nepilna gada piedzima mans trešais bērniņš, es biju noskaņota būt par mammu-kareivi. Tādu, kas, skrienot pakaļ lielajiem bērniem pa laukumiņu, pasit jaunāko padusē, pa ceļam kaut kur uz soliņa fiksi pabaro ar krūti, pati uzkož cepumu, un skrien tālāk. Tā nu es skrēju, skrēju, līdz “paklupu” vienreiz, divreiz, trīsreiz… mentāli. Būt stiprai nav nemaz tik viegli, kad priekš sevis paliek tik maz laika, cik saujā ieliet. Un tad pa pirkstu šķirbām tas laiks iztek un nemanāmi izzūd, un atkal no jauna sākas pienākumi.

Es gribu, lai māmiņdiena ir tā diena, kad es varu pateikt - es esmu svarīgāka par visu pasaulē. Zinu, ka esmu jau tāpat, bet gribu, lai man to pasaka. Es vēlos būt uzmanības centrā un es gribu laiku sev. Es zinu, ka varu atdot visu sevi bērniem bez nožēlas un vakarā apmierināties vien ar 10 min dušu, ik pa brīdim apturot ūdens tecējumu un ieklausoties dzīvokļa klusumā. Bet tas nekādā veidā neuzpildīs manu enerģijas un pašsajūtu trauku atkal pilnu līdz malām.

Kad ir māmiņdiena, jūs zināt? Es zinu. Tā ir svētdiena. Tā ir diena, kad mans vīrs ir mājās un var mani palaist atpūtināt prātu un pabūt vienai. Tāpēc es noteikti izvēlēšos pirti, un tad mīļāko kafiju un kūku. Vienai pašai. TIKAI MAN. Kāpēc pirts? Tā ir mana svētvieta kopš dzimšanas. Vieta, kur neņemt līdzi telefonu, kur es esmu pilnībā es pati, sajūtu savu ķermeni, ieskatos sevī. Tur ir klusums un karstums, kas palīdz man atbrīvot muskuļus, izdziedināt sevi dziļi, dziļi iekšā.

Kāpēc kūka? Bez tās nav iedomājama mammas dzīve. Varbūt citām mammām ir citas vājības, bet saldumi ir mans enerģijas uzlādes un labsajūtas simbols. Un kafija, kura mājās gandrīz vienmēr ir atdzisusi, ir tīri cilvēciskā vēlme baudīt tās mazās lietiņas, kas salīmē kopā pašapziņu.

Un tad es atgriezīšos pie mīļajiem mājās. Viņi jau būs izdomājuši un sagatavojuši, ko dāvināt mammai, kura ir atpūtusies un laimīga, nesteidzīga un maiga. Mēs ieēdīsim atkal kūku un smiesimies, dauzoties pa māju.

Tik daudz un tik maz es vēlos, lai man uzdāvina māmiņdienā.

Un ko vēlies tu?