Lieldienās paliec SAVĀS mājās nevis omītes, mammas vai draugu!

Loģiski, ka mani visa vīrusa padarīšana gluži tāpat kā citus cilvēkus nedaudz uzvelk. OK, dažkārt tas tiešām ir nedaudz, bet dažkārt – pat ļoti, ļoti uzvelk. Un tad es kļūstu neganti nikna, jo man tiešām krīt uz nerviem cilvēku attieksme.

Mūsu ģimene apzinīgi sēž mājās. Neatceros, kad pēdējo reizi vispār biju kādā lielveikalā, pēc pārtikas produktiem dodamies uz tuvējo veikalu tikai reizi nedēļā, ar sabiedrisko transportu neesmu braukusi nu jau kādas 4 nedēļas. Kopumā pilnīga paraugģimene. Vismaz, ja visi rīkoties tā kā mēs, tad tam vīrusam ātri vien vajadzētu mitēties, bet tad ir vēl otrā daļa cilvēku, kuriem viss ir pie kājas.

Man spalva no dusmām ir gaisā, kad redzu savu draugu plānus Lieldienās – brauks “ietusēt” pie draugiem, brauks uz laukiem pie omām, mammām. Stulbie cilvēki, jūs ar kuru galvu domājat? “Palikt mājās” tieši to arī nozīmē – palikt mājās nevis braukt uz omīšu, mammu un draugu mājām. Jūs domājat, ka tad, ja citi neredz, ka esat aizbraukuši ciemos, arī vīrusam tas paliks nepamanīts? Nu un, ka omīte vai mamma ir jūsu ģimenes loceklis? Ja jūs nedzīvojat visi zem viena jumta, tad šajā gadījumā tas NESKAITĀS! Ne velti visur atkal un atkal atgādina, ka tu vari būt vīrusa pārnēsātājs pašam to pat nezinot, jo, iespējams, esi to vidū, kurš vīrusu izslimos bez nekādām pazīmēm, toties tava mamma, omīte vai draugi var būt no pavisam citas operas. Vai tiešām tev to vajag? Vai tiešām vienas klātienes olu kaujas dēļ ir jāriskē ar citu cilvēku dzīvību?

Patusēt sagribējās, ja? Pēc neapzinīgo ļaužu Lieldienu tusiņiem ārkārtējo situāciju pagarināsim vēl par mēnesi, tad vēl vienu. Vai tiešām to mēs visi gribam? Loģiski, ka mēs visi gribam normālu vasaru un arī Jāņu svinēšanu. Ja būs mums Lieldienu slepenās ballītes, tad par Jāņiem un jebkādiem citiem vasaras piknikiem varam pilnībā aizmirst.

Rakstot šo visu esmu bezgala dusmīga, jo ikdienā, izejot ar bērniem pastaigāties, redzu, cik neapzinīgi ir daudzi cilvēki. To vidū arī jaunās māmiņas, kuras bariņos kopā stumda bērnu ratiņus. Esmu saviem bērniem iedresējusi, ka tad, ja pie apvāršņa parādās pretimnācējs, mēs izkārtojamies strīpiņā viens aiz otra, lai varētu pretī nākošajiem paiet garām ar pietiekamu distanci, bet, ja pretī stumjas vienā rindā trīs rati, tas noteikti nav iespējams. Nē, man nav nekāds naids pret jaunajām mammām, jo to pašu, ka pastāv distancēšanās problēmas un izpratne, ko tas vispār nozīmē, varētu attiecināt uz ļoti daudziem cilvēkiem.

Ko es ar šo visu gribēju teikt? Cilvēki, ieslēdziet savas smadzenes un Lieldienās patiešām palieciet mājās. Savās mājās nevis omītes, tantes, mammas vai draugu! Ir stulbi domāt, ka tad, ja policija neredzēs, ka esat aizbraukuši ciemos un kaut kur rīkojat Lieldienu baļļuku, tas jau neko neietekmēs. Ietekmēs. Pateicoties jums mēs mājās sēdēsim vēl ļoti ilgi. 

Populārākā atruna šajā gadījumā ir teksti, ka mēs jau pie omas, mammas vai draugiem bijām pirms nedēļas un viss ir kārtībā, neviens nav slims, BET tu nevari zināt, kas pa šo nedēļu ir noticis- varbūt tevī jau iekšā sen sēž vīruss, varbūt to saķersi viesošanās laikā.

Protams, ka arī man ir apnicis sēdēt mājās tāpat kā jums visiem, bet tieši tāpēc vajag uzklausīt speciālistu rekomendācijas nevis justies gudrākiem par visiem citiem.