Ķermeņa masāža
29.04 12:00-18:00
Izpārdots
Ir darbības, kuras mēs savos līdzcilvēkos pieņemam, un tādas, kuras mums šķiet nepieņemamas. Tātad viss, ko otrs dara, iekļaujas mūsu pieņemšanas vai nepieņemšanas zonā, bet to, kurā no tām abām iekļaujas konkrēta rīcība, ietekmē vairāki faktori. Kādi, to stāsta psiholoģe Diāna Zande.
„Ir teiciens: cilvēks nevar neuzvesties. Arī kad guļam, mēs uzvedamies. Nav tā, ka kādā brīdī nedarām neko! Arī gulēšana, krākšana un elpošana ir darbības.
Lūk, un visa mūsu iespējamā uzvedība var tikt iekļauta vienā aplī. Šo apli savukārt var sadalīt divās zonās.
Viena no tām ir nepieņemšanas zona, kas ietver uzvedību, kas mums nav pieņemama. Un ir tikai dabiski, ka kaut kas no tā, ko dara mūsu draugs, draudzene, partneris vai kolēģis, mums ir nepieņemama!
Otra savukārt ir pieņemšanas zona, kas ietver rīcību, ko mēs savos līdzcilvēkos pieņemam,” stāsta Diāna Zande.
Vēl psiholoģe atklāj, ka dažkārt viena un tā pati situācija dažādās reizēs var būt gan pieņemšanas, gan nepieņemšanas zonā. Piemēram, ja partneris, esot mājās, savam draugam atstāsta vakardienas futbola spēles notikumus, šī uzvedība ir mūsu pieņemšanas zonā.
Turpretī, ja viņš to klāsta skaļi, braucot sabiedriskajā transportā, un citiem tas traucē, tā pati uzvedība automātiski iekrīt mūsu nepieņemšanas zonā. Uzvedība ir tā pati, mainījusies tikai nianse – viņš to stāstīja skaļi vai klusāk, mājas apstākļos vai sabiedriskajā transportā!
Tātad arī situācija var ietekmēt to, mēs pieņemam vai nepieņemam otra cilvēka uzvedību.
Kopumā pastāv trīs veidu faktori, kas ietekmē mūsu pieņemšanas un nepieņemšanas zonu robežas.
Faktori, kas atkarīgi no mums pašām
Tas, vai būsim pieņemošas vai nepieņemošas, var mainīties, atkarībā no mūsu noskaņojuma, noguruma un veselības stāvokļa.
„Tad, ja mums ir daudz spēka un laba oma, mūsu pieņemšanas zona ir lielāka un līdz ar to arī vairāk tuvo cilvēku uzvedību mums šķiet pieņemamas.
Arī, kad esam veselas, bieži esam pieņemošākas nekā tad, kad slimojam. Kad mums kaut kas sāp, un ir grūti, mūs, iespējams, tracina pat datora klaviatūras skaņa, ko rada kolēģis vai partneris, kas sēž mums līdzās.
Tātad tas, kā mēs jūtamies, ļoti izmaina arī to, kā pieņemam savus līdzcilvēkus!
Arī tad, kad esam uzvilktas, pret savu partneri izturamies daudz kašķīgāk un neiecietīgāk nekā tad, kad esam labā omā.
Tādēļ ļoti svarīgi ir rūpēties par to, lai mēs būtu pēc iespējas atpūtušās! Tātad nevis visu, visu izdarījušas un pārgurušas, bet pēc iespējas atpūtušās, lai varētu paciest vairāk savu apkārtējo cilvēku uzvedību, kā arī izvērtēt, vai tiešām uzvedība, kura mums šobrīd šķiet nepieņemama, patiešām tāda arī ir,” skaidro Diāna Zande.
Faktori, kas ir atkarīgi no otra
To, cik liela būs mūsu pieņemšanas un nepieņemšanas zona, ietekmē arī otra cilvēka temperaments.
„Dabiski vieglāk mums būs pieņemt cilvēku, kurš ir mierīgs, kluss, paklausīgs un pacietīgs. Turpretī tāds, pret kuru automātiski varētu veidoties lielāka nepieņemšanas zona, ir kaprīzs, neapmierināts, skaļš un straujš.
Lūk, jau tikai temperaments vien var noteikt to, vai mums konkrēto cilvēku pieņemt būs viegli vai grūtāk,” stāsta psiholoģe.
Situatīvie faktori
Vēl mūsu pieņemšanas un nepieņemšanas zonu ietekmē un maina situācija, kurā piedzīvojam konkrētu otra cilvēka uzvedību.
Piemēram, ja partneris brīvdienās skatās hokeja spēli un skaļi jūt tai līdzi, mums tas var būt pieņemami, bet tad, ja mums jāsagatavo gada atskaite vai jāpagūst izstrādāt nozīmīgu prezentāciju darbam, šī pati mīļotā cilvēka uzvedība iekļūst nepieņemšanas zonā.
„Visus šos faktorus noteikti ir būtiski apdomāt, lai mēs pašas saprastu, kā kopumā pieņem vai nepieņem savus līdzcilvēkus!
To apzinoties, pieņemšanas zonu ir iespējams harmonizēt, un rezultātā panākt to, ka kādu noteiktu sev tuva cilvēka uzvedību nepieņemam tikai tādēļ, ka tā tiešām nav pieņemama,” uzsver Diāna Zande.
Sieviešu Klubs