Lauris Bokišs: Ir jāstrādā ar sevi un jāsaprot savas emocijas

Biedrības “Tēvi” nodarbību vadītājs Lauris Bokišs sarunā atzīst, ka ikvienam ir jāstrādā ar sevi, jāizprot savas emocijas un jāstājas aci pret aci ar saviem galvā mītošajiem tarakāniem.

Bērna emocionālā audzināšana ONLINE

Biedrība, kurā darbojas Lauris, savulaik pētījusi tēva lomu Latvijas sabiedrībā, nonākot pie secinājuma, ka tēvs arī lielā daļā pozitīvo stāstu tiek uzskatīts par mammas asistentu, kurš izpilda tādas lietderīgas funkcijas, kā bērnu aizvešana uz skolu, pulciņiem, taču vienlaikus nav pilnvērtīgs ģimenes struktūras elements. Viņaprāt, saknes tam meklējamas mūsu tautas vēsturē, kad bieži vien sievietes pēckara laikā bija tās, kuras vienas audzināja bērnus. Tiesa, kopš biedrības veiktā pētījuma situācija ar tēva lomu ģimenē ir uzlabojusies, un šobrīd nav vairs nekas pārsteidzošs redzēt uz ielas tēvu stumjot bērna ratiņus, vai arī tētim doties bērna kopšanas atvaļinājumā un ņemt rokās mierināt bērnu, nevis gaidīt brīdi, kad bērns būs izaudzis un spēs runāt, lai sāktu ar viņu komunicēt. Tiesa, Lauris atzīst, ka biedrība “Tēvi” ir novērojuši, ka sabiedrībā tomēr vēl pastāv dažādi stereotipi: “Kad tētis ar mazu bērnu aiziet pie ārsta, tiek prasīts, kur ir mamma, un pēc tam uzrakstīta zīmīte, kuru iedot mammai.” Šī iemesla dēļ Lauris teic, ka sabiedrībai vēl ir, kur augt. 

Lauris Bokišs, runājot par tēva lomu, stāsta, ka tēviem ir svarīgi ieraudzīt un atzīt sev, ka viņi ir piederīgi ģimenei, jo  sevišķi pašreizējā situācijā, kad nākas strādāt no mājām, redzēt savējos, vairs nevar tik veikli noslēpties sporta zālē vai arī aizbraukt makšķerēt, kā tas bijis iepriekš. “Šis laiks ir brīnišķīgs tam, lai ar pilnu krūti un atvērtām acīm paskatītos, kas ir manējie,” saka biedrības “Tēvi” nodarbību vadītājs. Viņš pats saka, ka apzinās, ka pašam ir ar sevi jāstrādā, jāsaprot savas emocijas un jāizprot, kur slēpjas mazie tarakāni, jo tikai tad, kad esi skaidrībā ar sevi, spēj patiešām palīdzēt bērnam. “Ļoti bieži vecāki nonāk pie tā, ka ir jāstrādā vai vismaz jāiepazīst tā pieredze, kas traucē pašam būt foršam, pozitīvam un dzīvi pieņemošam vecākam šeit un tagad,” uzsver L. Bokišs.

VISU INTERVIJU SKATIES ŠEIT

Lauris ir viens no tiem, kura attiecības ar bērnu māti ir izirušas. Viņš uzsver, ka situācijās, kad šķiroties viens no pieaugušajiem sevi iesloga pārmetumu, pašpārmetumu, cīņas arēnā, kā arī viņam nav stimula pieaugt un paskatīties uz situāciju no malas, par cīņas instrumentu var kļūt bērns. “Protams, kāds kādam kaut ko ir nodarījis, bet, ja pieaugušie nesaprot, ka šis ir brīdis, kad jāsāk sadarboties, un bērni ir kļuvuši par cīniņa instrumentiem, parasti tas ir skarbs un sāpīgs process,” teic Lauris.

Viņaprāt, šķiršoties vislabāk palīdz savākties, ja esi uzsācis pašattīstības ceļu, jo nekas cits kā savu resursu apzināšanās, savas vietas un lomas izpratne, nevar palīdzēt šajā situācijā tikt galā. Viņam pašam bijusi skaidri izstrādāta sistēma šķiršanās brīdim, lai spētu ieraudzīt sevi šajā situācijā un pieņemt lēmumus, kā dzīvot tālāk. No otra skatpunkta, nedrīkst aizmirst par bērniem, kuriem jādod droša piesaiste caur to, ka tiek apmierinātas viņu vajadzības un viņi tiek mīlēti. 

Lauris Bokišs sarunā atklāj, ka, viņaprāt, ikvienam cilvēkam ir vajadzīgs vismaz viens cilvēks, kas viņu pieņem tādu, kāds viņš ir. “Ideālā versijā tas ir partneris, bet, ja tā nav, neatkarīgi no partnerattiecību statusa, cilvēks, kurš spēs palīdzēt daudz ko sakārtot akūtajā situācijā, ir psihoterapeits,” uzskata L. Bokišs. 

VISU INTERVIJU SKATIES ŠEIT

Bērna emocionālā audzināšana ONLINE