03.07 10:00-17:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Sveiki atkal!
Pavisam nesen (ok, labi - tas bija vakar) atrodoties ar savu dēlu Vērmaņdārzā biju lieciniece situācijai, kur man uz blakus esošā soliņa sēdēja jaunā māmiņa un zīdīja savu zīdainīti ( nebija ne ar ko piesegusies, tikai uzvilkts zīdīšanai piemērots apģērbs). Atceros, ka manas domas bija "Oho, beidzot es redzu tiešām kādu māmiņu, kas to dara publiski" (un pēc tam vēl ilgi domāju kāds ir malacis tā jaunā mamma bija). BET!
Mīļās dāmas, mani pārsteidza apkārtējo cilvēku reakcija - visi, kas gāja garām atskatījās (atsevišķi burtiski blenza (vistrāpīgākais vārds) virsū) un skatījās uz sievieti (es teiktu nedaudz ar nievājošu izteiksmi) it kā viņa būtu izģērbusies kaila uz tā soliņa un dzertu vīnu no pudeles un paralēli zīdītu bērnu. Tik ļoti cilvēki pievērsa tam uzmanību, ka viena tantiņa atļāvās pat pieiet klāt jaunajai mammai un aizrādīt, ka varbūt tomēr viņa varētu uzlikt kādu šallīti un aizsegties. Biju vairāk kā šokēta. Sieviete baroja savu bērnu, viņai nekas nebija atkailināts.
Un tad vakarā, kamēr skatījos "Smalko stilu", domāju par dienas sākumā piedzīvoto situāciju un secināju, ka es tiešām neesmu redzējusi Latvijā pārāk daudz mammas, kuras publiski zīdītu savus bērniņus ( neaizsedzoties, bet tikai valkājot krūtszīdīšanai piemērotu apģērbu). Labi, būsu godīga - šī bija pirmā mamma, ko es redzēju to darām publiski. Sabiedrībā visi par to runā (cik labi ir zīdīt bērniņu), ir mums pašiem latviešiem divi zīmoli, kas ražo zīdīšanai piemērotus apģērbus (nemaz nerunāsim par ārzemju ražotājiem) un " šis apģērbs ļauj to darīt jebkurā vietā", bet, kāda jēga man no tās skaistās krūtszīdīšanas kleitas, ja sabiedrība nav gatava, ka restorānā ( uzreiz nāk prātā "Bibliotēka") jaunā mamma šajā burvīgajā krūtszīdīšanas kleitā sāks zīdīt bērniņu (manuprāt, bet varbūt es maldos, visi uzreiz pievērstu uzmanību un "kādai tantei" noteikti tas neliktos pieņemami.
Tad jau sanāk, ka man ar to krūtszīdīšanas kleitu ir jāsēž mājās un jābaro bērns tikai tur vai jāaisedzās ar lakatu (+30 grādos nav īpaša vēlme to gan darīt), bet būsim reāli, man ir žēl "to skaisto krūtszīdīšanas kleitu par 70 EUR 'notriekt pa mājām' rāpjot pa grīdu ar bērnu. Man taču gribas ar to kleitu iet sabiedrībā!
Un tad - bāāc! Es sapratu, ka pati esmu viena no tām, kas nezīda savu "bēbuku" publiski, lai gan pilns drēbju skapis ar drēbēm, kas it kā diskrēti to atļautu darīt pat Rīgas sabiedriskajā transportā. Lai gan pieķēru sevi pie domas, ka man ir nedaudz apnicis, ka ieejot restorānā vai kafejnīcā ir jāmeklē tas tālākais un tumšākais stūrītis, kur piesēst, jo, ja nu gadījumā Kārlis sagribēs savu maltīti, tad, lai, netraucējot citiem, varu viņu pabarot.Tam ir divi iemesli: pirmkārt, daļēji man pašai ir kauns (bet es priecājos par mammām, kuras to dara - lai gan, jā, pati esmu "mīkstā").
Otrkārt, daļēji man tas liekas tāds īpašs un intīms mirklis starp mani un manu dēliņu, bet citreiz tik ļoti apnīk meklēt to "blakus istabu" vai tumšāko stūri restorānā..
Bez tualetes un "pilnīgi kā uz skatuves" zīdīšanai jau ir vēl citas vietas.
Bez tam, es nudien neesmu pārliecināta vai gribētu ieturēt savu maltīti lielveikalā blakus dārzeņu stendam, vai parkā uz soliņa viena pati, kur uz mani lūkotos izsalkuši bomži.
Pa lielam man tiešām vienalga kur un kā citas savus bērnus zīdī, ja ērti jūtas, kaut visiem priekšā uz skatuves!
Par sabiedrības attieksmi - jāsaprot, ka jebkurai situācijai ir vairāki skatu punkti. Arī šajā gadījumā, jaunajai māmiņai ir jāsaprot gan tantītes nostāja, gan veču kāro siekalu nostāja, jo ikvienam, tieši tāpat, kā jaunajai māmiņai, ir tiesības uz savu viedokli, kas respektējams visām pusēm!
Savukārt, ja vienīgais publiskais krūtsbarošanas iemesls, ir dikti smukā un dārgā krūtsbarošanas štāte, kura ir iegādāta un citādi sabiedrībai nav izrādāma, tad gan gribas pasmaidīt par māmuķītes bērnišķīgo domāšanu.
Pati gan ar publisku bērna zīdīšanu neaizrāvos, bērnam labāk patika klusākas vietiņas, kur mazāk trokšņa un uzmanības novēršana no galvenā procesa.
Es arī zīdu visur, un nav man speciāls apģērbs vai speciāls krūšturis. Bieži sanāk lietot slingu, tad ar to piesedzu no augšpuses, bet manai meitiņai nepatīk, ja pārklāju pār galviņu, līdz ar to lakati mums neder. Neesmu saskārusies ar noraidošu attieksmi. Ja tuvumā sveši vīrieši, cenšos to izdarīt diskrēti, vai pielieku pie krūts slēptākā vietā, bet tad atgriežos ar bērnu, ēdot. Man tikai svarīgi, ka vīrs atbalsta un nekad nav juties neērti (vismaz ne tik, lai man to teiktu) un tad jau viss kārtībā 😀
Es arī baroju publiski, piesedzos gan ar šallīti, autiņu, man nepatīk pus pupsīti pasaulei rādīt, arī manam bērnam pašam labāk patīk tādā kā aizsegā ēst. Es to daru, jo pielāgojos vecākajam bērnam, kamēr lielākais rotaļājas es parkos, laukumiņos pēc vajadzības varu pabarot mazo. Ja man būtu jāpielāgojas abiem bērniem, tad mēs sēdētu mājās.
Es neesmu to darîjusi tik atklati. Parkà uz soliña esmu barojusi, bet piesedzot ar shalliti vai sedzinu. Smukas baroshanas kleitas vai dzemperisi ar noder- nav jaizgerbjas pilnîbà lai pabarotu mazo!
Es arī baroju mazo parkā uz soliņa, bet piesedzos ar autiņu!
Jā, es arī baidījos no apkārtējo reakcijas. pagaidi, tepat pie šī raksta citas māmiņas uzreiz metīsies salīdzināt zīdīšanu ar kakāšanu, dos padomus par to, kādus režīmus ieviest un ka bērns noteikti jāiemāca no pudeles ēst un pašai jāslaucas 😃
Lai arī pati biju bailīga, attiecībā uz citām esmu kategoriska: zīdainim ir tiesības ēst mātes pienu tur un tad, kad tas ir vajadzīgs. Zīdīšana ir bioloģiska norma, un māmiņai tamdēļ nav jāsēž četrās sienās, jādomā par režīmiem, pudelēm un slaukšanām tikai tāpēc, lai neviens nekur nekad neredzētu bērniņu pie krūts. Protams, ka izbauda intimitāti mājās, bet citreiz visādi vajag, un visu dzīvi pakārtot tikai tam, lai zīdītu tikai nost no citu acīm, nav viegli.
Esmu šur tur redzējusi, bet reti; toreiz apkārtējo reakcija bija pilnīgi normāla.