Kopā ar dēlu manī piedzima sieviete

09. Mar 2014, 10:18

Sveikas,

MK zem segvārda Meiva „dzīvoju” es – Kristīne un nu jau vairāk kā gadu arī es esmu skaistākās profesijas – mamma – pārstāve.

Tieši pusi no savas dzīves dzīvoju Rīgā, kas nozīmē, ka esmu kļuvusi par rīdzinieci. Taču savu dzīves pirmos 50% pavadīju skaistā mazpilsētā ar saldu nosaukumu Saldū. Sirdī joprojām esmu meitene no mazpilsētas, lai gan jāatzīst, ka galvaspilsēta ir ieviesusi šādas tādas korekcijas. :) Man dēls gan ir 100% rīdzinieks, pirmais mūsu ģimenē. :)

Nu jau vairāk kā mēnesi esmu strādājoša mamma. Ik dienu cenšos apvienot patīkamo ar lietderīgo un jāatzīst, ka tā nav viegla misija. Jau pēc pirmās nostrādātās nedēļas sapratu – strādājošas mammas ir pelnījušas medaļu. Tajā pat laikā, sāku just, cik ļoti man sāk pietrūkt ar dēlu kopā pavadītais laiks. Šobrīd tās ir vien pāris stundas dienā. Labi, ka mums ir sestdiena un svētdiena.

MK, kā ikvienai no mums, aktuāls kļūst gaidību laikā. Ar MK ”iepazinos” gana pavēlu, jo gaidīšanas laikā manas domas bija pārņemtas ar citām lietām. MK uzmeklēju vien brīdī, kad aktuāls kļuva jautājums par dzemdību kursiem. Tā sakot, ielēcu vilcienā pēdējā brīdī. :) Šobrīd man ir ļoti žēl, ka nebiju te agrāk. Ne reizi vien esmu teikusi, ka MK dod īpašu piederības sajūtu, ka MK ir vieta, kur mēs visas jūtamies mīļi gaidītas. Tā ir vieta kur smelties informāciju, ja nepieciešams, tad arī palīdzību un protams, protams, tie ir jauniegūtie draugi un paziņas. Nespēju iedomāties savu ikdienu bez MK.

Kas ir īsta sieviete? Uz šo jautājumu katram būs sava atbilde un katram sava taisnība. Es varu pateikt, ka brīdī kad piedzima mans dēls, manī piedzima sieviete. Nav jau tā, ka līdz tam sevi neuzskatīju par sievieti, bet ... tā par visiem 100 tikai pēc dzemdībām.

Nekad neesmu uzskatījusi grūtniecību par slimību, tāpēc man likās dīvaini, ka citi uz mani skatījās ar sejas izteiksmi – nabadzīte, tev taču grūti. Vienīgā izmaiņa grūtniecības laikā, es atteicos no augstpapēžu kurpēm, jo tās patiešām man kļuva neērtas. Turpināju pucēties un izskatīties labi. To daru arī šobrīd. Manā garderobē parādās arvien vairāk kleitas. Jau reiz rakstīju, ka nevaru vairs uzvilkt savas vecās drēbes. Tāda sajūta, ka tās nav manas, ka pieder svešam cilvēkam. Muļķīgi!? Jā, es zinu, bet ... Un tā kā man aug dēls, tad man ir jākopj sevi, jo es taču esmu un būšu tā sieviete, ar kuru viņš salīdzinās citas sievietes. Protams, apzinos, ka varētu darīt ko vairāk lietas labā, bet ... un te sākas kaudze ar atrunām. :) Ļoti bieži brīdī kad piedzimst bērniņš sieviete aizmirst, ka ir arī sieviete, ne tikai mamma. Īpaši svarīgi tas ir attiecībā pret savu vīrieti. Protams, ļoti svarīgs ir arī vīrieša atbalsts, jo sieviete viena to nespēj. Un es jau gaidību laikā sev biju noteikusi, ka neskatoties ne uz ko, es joprojām palieku sieviete. Jā, mamma, bet sieviete. :) Un bērnam taču arī patīkami, ja mamma ir starojoša, sevi mīloša un izskatās labi.

Brīvais laiks? Hmmm .... kas tas ir un ko ziemā ēd? :) Kopš esmu mamma man ir nācies attiekties no daudzām brīvā laika pavadīšanas lietām, jo esmu jau teikusi, ka bērniņu audzinu viena. Bet ne mirkli to nenožēloju, jo vietā ir nācis kas daudz vērtīgāks. Protams, ik pa laikam izdodas izrauties no mājas, lai baudītu kādu teātra izrādi vai koncertu, bet, protams, ļoti daudzus pasākumus iemanījos apmeklēt kopā ar bērnu. Šobrīd dēlam vēl ir tāds vecums, ka netieku lutināta ar brīvo laiku, bet gan jau. Man ļoti patīk ceļot, apmeklēt kino, teātri un koncertus. Labprāt apmeklēju arī izstādes. Esmu liela hokeja un basketbola fane un tiklīdz dēls paaugsies, tā šī būs pirmā obligātā mūsu kopējā izklaide. Un galu galā, šad un tad savu brīvo laiku var pavadīt vienkārši guļot gultā un skatoties TV. Katrs ir pelnījis šādu slinkuma dienu. :)