Kopā ar dēlu manī piedzima sieviete

Sveikas,

Čatiņā, ar savām decembra mammām, ierunājāmies par apģērbu pirkšanu, meklēšanu un smejoties vienojāmies par kopīgu šopingu un kūku ēšanu. Viena no meitenēm ieminējās, ka es esot kleitu cilvēks. Un ziniet, viņa uzminēja.

Man vienmēr ir paticis skaisti un saskaņoti ģērbties. Līdz 18 gadiem manā garderobē nebija bikšu. Tikai svārki un kleitas. Tas likās tik sievišķīgi. Bet tad nāca jaunības gadi, kas, protams, vēl turpinās, kad pamazām, pamazām skapī saradās bikses, kas ir krietni vien ērtākas par svārkiem.

Grūtniecības laiks bija tas, kas man atkal ļāva sajust kleitas patieso šarmu. Man likās, ka tieši kleitā es izskatos sievišķīgi. Var redzē vēderiņa aprises, kas, manuprāt, ir lieta, ar ko šajā laikā beidzot varam lepoties. Protams, bija man arī īpašie māmiņu džinsi, kuriem pa virsu valkāju kleitiņas, jo pēdējie gaidīšanas mēneši bija ziemā, un tad nu vilkt tikai kleitu negribējās.

Šobrīd, kad dēliņš ir piedzimis, man ir sajūta, ka kopā ar viņu manī ir piedzimusi sieviete. Tā meitene, kas valkāja džinsiņus un tunikas ir palikusi iepriekšējā dzīvē. Pieejot pie skapja mani pārņem sajūta, ka nav ko vilkt. Zinu, zinu, tāda sajūta pārņem visas sievietes un gandrīz katru dienu. :) Man galīgi nav vēlēšanās vilkt vecās drēbes, man pat gribas no tām atbrīvoties, jo ir sajūta, ka tā īstā dzīve man ir sākusies tagad, līdz ar to, gribas to sākt bez vecā, kā čūskai, kas atbrīvojas no vecās ādas.

Parasti saka, ka grūtniecības pēdējos mēnešos sievietei iestājas ligzdas vīšanas sindroms, kad ir vēlēšanās izmest lieko, sakārtot māju iztīrot mazākos kaktiņus. Tā ir ar mani šobrīd. Tikai ir radusies ļoti liela vēlēšanās nu sakārtot tos kaktiņus sevī. Nomainīt bikses pret kleitām, svārkiem, saposties un doties ārā no mājas, tā sakot – iet un izdaiļot pasauli. Nekad īpaši neesmu aizrāvusies ar kosmētiku, bet nu man ir neizsakāma vēlme aiziet uz MK kursiem un pakonsultēties par grimma un krāsu noslēpumiem. Un vēl man liekas, ka mans kā mammas uzdevums ir vienmēr būt līmenī, jo man taču aug dēls.

Vai arī jums pēc bērna piedzimšanas ir līdzīgas sajūtas? 

Kristīne