Kapu svētki?!? Jā, svētki!

Pirms daudziem gadiem es smīkņāju, dzirdot vārdu savienojumu “kapu svētki”. Jo kas gan tie par svētkiem kapos? Man kapi asociējas tikai ar bērēm, tumšās drānās tērptiem cilvēkiem un asarām. Nu, kādi gan tur vēl svētki?

Vietā, no kuras nāku es, tos neuztver kā svētkus. Tā ir tikai diena, kad dodamies uz kapiem, lai apkoptu savu tuvinieku kopiņas. Un viss. Nekādas svinēšanas. Savukārt Latvijas otrā pusē, no kuras nāk mans vīrs, viss ir pavisam savādāk. Tur kapu svētki ir tiešām gada gaidītākie svētki. Zinu, tas skan tiešām dīvaini. Un tikai tagad, pēc aptuveni desmit gadiem, es beidzot tos sāku arī pieņemt.

Kapu svētkus Latgales/Vidzemes pusē uztver kā lielo ģimenes kopā sanākšanu. Tie ir svētki, kurus gaida vairāk nekā Ziemassvētkus un apaļas jubilejas. Jo tad uz kapiem pie jau aizgājušajiem tuviniekiem atbrauc visi radi no tuvākām un tālākām vietām. Un, protams, šādu kopā sanākšanu obligāti vajag nosvinēt. Tāpēc ir lieli klāti galdi (ne jau kapos, protams, bet gan mājās) un estrādē koncerts un gada iespaidīgākā zaļumballe. Šajai ballei līdzi netur pat Jāņu balle.

Tādi, lūk, kapu svētki. Un neviens neraud, neviens nestaigā melnās drānās ar drūmu seju. Visi ir priecīgi un laimīgi, jo tiek svinēta dzīve. Proti, lai arī nosaukums “kapu svētki”, būtībā tiek svinēts tas, ka mēs vēl staigājam uz divām kājām un varam atnākt uz kapiem, lai atdotu godu senčiem. Bet sērot nav daudz laika, pēc svētbrīža kapos ir jāsvin, jāsvin, jāsvin!

Lūk, kāda ir mana pieredze ar kapu svētkiem. Tikai tagad es, vēsā kurzemniece, pēc daudziem gadiem, sāku pieņemt šo svētku būtību.

Kā ir jūsu ģimenē? Vai arī jūs svinat kapu svētkus? Vai arī jums tie ir kā ģimenes kopā sanākšana? Varbūt jūs organizējat kopīgas ģimenes sanākšanas ārpus “kapu svētku” rāmjiem?