Žultsakmeņi ir līdz pat 80% cilvēku, taču lielākā daļa par to eksistenci nemaz neuzzina. Dita devusies uz Dr. Mauriņa klīniku, lai uzzinātu vairāk par žultsakmeņiem un to ārstēšanu.
Ķirurģe Sintija Lapsa stāsta, ka par žultsakmeņiem īpaši būtu jārunā saistībā ar grūtniecību un jaunajām māmiņām, jo grūtniecība ir viens no riska faktoriem žultsakmeņu attīstībai. “Vēl viens risks ir sieviešu dzimums. Arī pēc 40 gadu vecuma palielinās risks uz žultsakmeņiem,” skaidro ķirurģe Sintija Lapsa, piebilstot, ka to veidošanos veicina arī liekais svars.
Žultsakmeņi var būt dažāda izmēra, sākot no cukura graudiņa līdz valrieksta izmēram.
Dažiem cilvēkiem pat apjomīgi akmeņi žultspūslī nerada nekādus simptomus un tie nereti tiek diagnosticēti nejauši, veicot vēdera dobuma izmeklējumus, savukārt citiem pat nelieli akmeņi var būtiski ietekmēt pašsajūtu. Žultsakmeņu lēkme sākas, kad akmens, kas atrodas žultspūslī, nosprosto žulstvadu, pa kuru žults no žultspūšļa nonāk tievajās zarnās.
Simptomi visbiežāk attīstās vēlu vakaros pēc ēšanas, sākoties spazmatiskām sāpēm labajā paribē vai vēdera centrā.
Pie žultsakmeņu slimības simptomiem pieder arī:
- Rūgta garša mutes dobumā;
- Slikta dūša un vemšana;
- Regulāra smaguma sajūta vēderā vai uzpūšanās.
Ķirurģe stāsta, ka no žultsakmeņu veidošanās izvairīties nav iespējams, taču mazināt šo risku var ar diētas pielāgošanu. Tas nozīmē ēst mazām porcijām piecas reizes dienā, iekļaujot maltītē visus vājpiena produktus. Tāpat arī ieteicams uzturā samazināt tauku daudzumu un palielināt šķiedrvielu daudzumu uzturā.
Situācijās, kad parādījušies simptomi, ieteicams veikt laparoskopisku operāciju, kuras laikā izņem žultspūsli, jo akmeņiem ir tendence veidoties atkārtoti. Operācija notiek vispārējā narkozē un ilgst ap 30-40 minūtēm.