Kādi ir nekvalitatīvu dezinfekciju līdzekļu lietošanas riski?

Jana Janovska

Dermatoloģe, preventīvās medicīnas un pretnovecošanas speciāliste

Kāpēc biocīdi var būt kaitīgi un kādi ir nekvalitatīvu dezinfekciju LĪDZEKĻU lietošanas riski?

Mūsdienās mēs daudz lietojam roku dezinfekcijas līdzekļus, ziepes un dažādas aizsardzības kompozīcijas, kas sola, ka kalpos mums kā sargs cīņā ar pandēmiju un infekciju izplatīšanos. Šobrīd aktuāls jautājums arī dermatologiem un skaistumkopšanas speciālistiem, vai šie līdzekļi ir droši pat vairāku reižu lietošanai dienas laikā.

Kas īsti ir biocīdi? Iedziļinoties šajā terminā sīkāk, mēs saprotam, ka tā ir ne-antibakteriālā ķīmiskā viela, kas nogalina baktērijas, vīrusus, parazītus. Ņemot vērā agresīvu iedarbību un ķīmisko struktūru, tā nav tik nekaitīga un droša kā varētu likties pirmajā momentā. Biocīdus 20 gadsimtā plaši pielieto mazgāšanās, veļas mazgāšanas pulveros un virsmas izsmidzināmajos šķidrumos.

Pavisam mēs varam izšķirt vairākas variācijas - tādas kā:

Dezinfektanti – pasargā ādu no baktērijām, parazītiem un vīrusiem (telpas un virsmas)

Konservanti – pasargā produktus no baktērijām, vīrusiem un parazītiem (pārsvarā sastāvā ir iekļauti hlorheksidīns, parabēni, izotiazolinonī un citi).

Biežākie biocīdi ko pielieto dažu sastāvu kombinācijās ir aldehīdi, peroksīdi, biguanīdi, fenoli un alkohols).

Kāpēc biocīdi var būt kaitīgi un kādi ir nekvalitatīvu dezinfekcijas līdzekļu lietošanas riski?

Ķīmiskās vielas var izraisīt alerģiskas reakcijas, var būt karcinogēni un izraisīt ādas kontaktdermatītus, kairinājumu un ekzēmas attīstību.

Biocīdi nogalina ne tikai patogēnos mikroorganismus (vīrusus un baktērijas, parazītus), bet izjauc arī normālu ādas mikrofloru, mikrobiomu, pavājinot ādas imūnās funkcijas, tādā veidā mēs varam samazināt organisma kopējo imūno atbildi (imunitāti). Āda ir lielākais cilvēka orgāns un, ja, dezinfekcijas līdzekļi tiek lietoti bez papildus aizsardzības, lietojot emolientus un aizsargkrēmus, tas var paaugstināt risku infekcijas pievienošanai.

Kā atpazīt ka ir notikusi saindēšanās, vai arī pārāk agresīva dezinfekcijas līdzekļu pielietošanas taktika?

Cilvēkam var attīstīties alerģiskie simptomi, kas pēc būtības izskatās ļoti nevainīgi, piemēram pietūkums sejā vai degunā, parādās iesnas un kakla sāpes, varbūt pat neliels klepus. Uz rokām attīstās apsārtums un āda paliek sausa un raupja, cilvēks var izjust vājumu, šie visi simptomi var norādīt uz to ka ir vai nu ieelpots ķīmisks kaitīgs elements, vai arī roku higiēna un košana ir bijusi agresīva un nepiemērota.

Kādas ādas reakcijas ir sastopamas lietojot ādas dezinfekcijas kompozīcijas?

Ir divi galvenie ādas reakciju veidi, kas saistīti ar roku higiēnu.

Pirmais un visizplatītākais veids ietver simptomus, ieskaitot sausumu, kairinājumu, niezi līdz pat plaisu attīstību un bakteriālo infekciju pievienošanos. Šo simptomu klāstu sauc par kairinājuma kontaktdermatītu.

Otrais ādas reakcijas veids - alerģisks kontaktdermatīts - ir reti sastopams un tā ir alerģija pret kādu roku higiēnas līdzekļa sastāvdaļu. Alerģiskā kontaktdermatīta simptomi var būt no viegliem un lokalizētiem līdz smagiem un vispārējiem. Visnopietnākā forma alerģiskajam kontakt-dermatītam var būt saistīta ar elpošanas sistēmas iesaisti līdz pat  anafilaktiskajām reakcijām.

Roku higiēnas līdzekļi bojā ādu, izraisot raga slāņa olbaltumvielu bojājumu, izmaiņas ādas lipīdā, jeb tauku barjerā, sāk attīstīties ādas dehidratācija, āda kļūst sausa. It īpaši šo procesu var paaugstināt šķidrumi kas satur alkoholu, spirtu bāzes kompozīcijas.

Bērni un cilvēki ar dabisku sausu ādu, var būt papildus jutīgi pret šiem faktoriem un viņiem simptomi var attīstīties gan ātrāk, gan ar smagākām klīniskām izpausmēm.

Salīdzinot dažādas kompozīcijas kam ir baktericīda darbība var teikt ka spirtu saturošs dezinfekcijas līdzeklis būs drošāks par detergentiem, cilvēks uzreiz izjūt sausumu, niezi, kairinājumu un uzklāj krēmu vai kādu mīkstinošu vielu.

Vielas kas biežāk izraisa kontaktdermatītu?

Visbiežāk kairinājuma kontaktdermatītu izraisa līdzekļi kas satur jodoforus, tad otrs pēc biežuma ir hlorheksidīns, hloroksilenols, triklozāns un tad jau nāk alkohols. Graham un kolēģi ziņo par zemām un retākām alerģiskām reakcijām uz spirta bāzes kompozīcijām rokām (izopropilspirts 70%, hlorheksidīns (0,5%) kopā ar mīkstinošiem emolientiem.

Vēlīnās ādas alerģiskās reakcijas

Kontaktalerģijas var izpausties ne vienmēr uzreiz un pirmajās stundās, pastāv termins kā velīnā alerģiskā reakcija. Klīniskie simptomi pēc alergēna uzklāšanas uz ādas attīstās pēc 48 stundām, vai līdz pat trijām dienām, izraisot līdzīgus simptomus. Tūlītēja alerģiskā reakcija parasti ir nātrenes veidā ar niezi un pietūkumu, ādas apsārtumu. Parasti tā attīstās cilvēkam uz konkrēto alergēnu kas ir dezinfekcijas līdzekļa sastāvā.

Kā sevi pasargāt?

Ir trīs galvenās stratēģijas ko izviza Pasaules Veselības Organizācija, lai mazinātu kairinājuma dermatīta attīstības riskus.

1)    Drošāku roku dezinfekciju līdzekļu pielietošana

2)    Izvairīties no ķīmiskiem aģentiem kas biežāk rada kairinājuma dermatītu

3)    Izmatot ādas emolientus, mitrinošos līdzeļus pēc dezinfekcijas kompozīcijas lietošanas

Pandēmijas laikā, publiskās vietās, skolās, universitātēs un tirdzniecības centros, veselības aprūpes vietās ir obligāti jābut dezinfekcijas šķidrumiem. Lai maiznātu kairinājuma dermatīta risku ir jādod priekšrocība drošākam preparātam.

Vislabāka kombinācija ir ja kompozīcija satur gan alkoholu gan emolientu vienā flakonā, tādā veida gan pildot savas dezinfekcijas īpašibas, gan arī pasargājot ādu ar papildus lipīdu slāni un dziļu mitrināšanu.

Vai biocīdi varētu būt kaitīgi un varētu radīt īpašu risku grūtniecēm, maziem bērniem vai cilvēkiem ar nopietnām hroniskām slimībām? 

Biocīdi, kā ķimiskie aģenti var paaugstināt jutību riska grupas cilvēkiem (vecāka gadagājuma cilvēkiem, vai pacientiem ar hroniskām saslimšanām)

Grūtnieces ir cilvēki, kam var būt paaugstināta jutība ne tikai uz smaržām un kompozīcijas sastāvdaļām, bet var parādīties kāda konkrēta nepanesamība uz vienu vai citu sastāvdaļu kas ir dezinfekcijas līdzekļa sastāvā.

Maziem bērniem, zīdaiņiem un skolniekiem, jābūt uzmanīgiem ar dezinfekcija līdzekļu pielietošanu un roku higiēnu. Jo ādas aizargbarjera un lipīdu barjera nav līdz galam nobriedusi, tādā veidā ir augstāks risks kairnājuma dermatītam, kā arī to simptomi var būt smagāki.

Metanolu izmanto kā denaturātu – cik daudz tas var ietekmēt un kādu ietekmi tas atstāj uz ādu un organismu?

Metanols var kairināt acis izraisot apsārtumu un sausumu, līdz pat redzes traucējumiem un aklumam.

Āda: Izraisa mērenu ādas kairinājumu. Kaitīgs, ja uzsūcas caur ādu. Ilgstoša un / vai atkārtota saskare var izraisīt ādas kairinājuma-dermatītu.

Ieelpošana: Metanols ir toksisks un istabas temperatūrā ļoti viegli var veidot ļoti lielas tvaiku koncentrācijas. Ieelpošana ir visizplatītākais arodekspozīcijas ceļš. Sākumā metanols izraisa CNS nomākumu ar sliktu dūšu, galvassāpes, vemšanu, reiboni un koordinācijas traucējumus. Seko laika periods bez acīmredzamiem simptomiem (parasti 8–24 stundas). Šim latentajam periodam seko metaboliskā acidoze un smagi vizuālie efekti, kas var ietvert samazinātu reaktivitāti un / vai paaugstinātu jutību pret gaismu, neskaidru, dubultu un / vai sniegotu redzi un aklumu. Atkarībā no iedarbības smaguma un ārstēšanas ātruma izdzīvojušie var pilnībā atgūties vai viņiem var būt pastāvīgs aklums, redzes traucējumi un / vai nervu sistēmas ietekme.

Hronisks: ilgstoša vai atkārtota saskare ar ādu var izraisīt dermatītu. Hroniska iedarbība var izraisīt līdzīgu iedarbību kā akūta iedarbība. Metanols no organisma tiek izvadīts ļoti lēni. Šīs lēnās eliminācijas dēļ metanols jāuzskata par kumulatīvo indi.

Kādām sastāvdaļām vēl būtu jāpievērš uzmanība izvēloties dezinfekcijas līdzekli?

Es rekomendētu skatīties, lai sastāvā ir emolienti, dziļi mitrinošie aģenti, var būt pat eļļas. Vislabāk un drošāk pēc dezinfekcijas šķidruma lietošanas uzklāt uz ādas krēmu, kas gan aizsargā ādas berjeru gan arī dziļi mitrina, mīkstina un pasargā no plaisām, ādas barjerfunkcijas destabilizācijas.

Izvairīties no dezinfekcijas līdzekļiem kas satur metanolu, kas var būt ne tikai nopietns ādas kairinātājs, bet var izraisīt sistēmiskas sekas, tādas kā aklumu, karcinogenitāti un citas bīstamas reakcijas.

Kādus padomus roku mazgāšanai Jūs varētu dot?

Atcerēties ka dezinfekcijas škidrums nogalina patogēnus, bet nemazgā rokas. Ir būtiski berzēt rokas un skalot ar tīru ūdeni, vismaz 30 sekundes, ar rotējošām kustībām, sievietēm mazgāt zem nadziņiem un skalot apakšdelma pusi. 

Kas būtu jāņem vērā izvēloties ziepes?

Ziepes ir jāizvēlās atbilstoši ādas tipam, vai tās ir domātas jūtīgai, sausai vai taukainai ādai. Vai ādai ir kāda konkrēta sezonāla problēma? Piemēram atopiskais dermatīts, vai ekzēma?

Ja āda ir sausa, netoleranta vai jutīga noteikti ieteiktu lietot ziepes kuru sastāvā ir mīkstinošas vielas tādas kā glicerīns. Dziļi mitrina un atjauno ādas barjeru, nomierina. Lieliski piemeklēt ziepītes ar dabiskajiem ekstraktiem, vai arī eļļām, tādām kā kokoseļļa, avokado eļļa, alveja, šī sviests u.c.

Savukārt, ja ir jūtīga āda, ar tendenci uz alerģiskām reakcijām, tad labāk dot priekšrocību produktiem bez smaržvielām, parabēniem un krāsvielām maksimāli tīriem sastāviem.

IZVĒLOTIES ROKU HIGIĒNAS LĪDZEKLI, MARENCE IESAKA PIEVĒRST UZMANĪBU:

Iegādāties un lietot tikai zināmu/pazīstamu zīmolu produktus;

Izvairīties lietot līdzekļus bez etiķetes vai, kur skaidri nav saprotams ražotājs, zīmols vai nav norādīts sastāvs;

Jāpievērš uzmanība, lai produkta sastāvā ir ne mazāk kā 70% spirts uz 100ml produkta. Vājāks līdzeklis nespēs sniegt pilnīgu efektu;

Lai tam ir kopjoša un aizsargājoša iedarbība. Lai tas nesausinātu roku ādu – sastāvā ir jābūt dabīgajam glicerīnam vai augu ekstraktam, kas mitrinās ādu, nepadarot to sausu;

Ērts iepakojums un dozēšana – ja ražotājs ir padomājis par ērtu lietošanu, tas, piemēram, nelīst ārā vai pārlieku nešļakstās, arī tas var norādīt uz kopējo produkta kvalitāti;

Izmantot tikai gadījumos, kad nav iespējas nomazgāt rokas – šis ir jāatceras, jo dezinfekcijas līdzekļi nav alternatīva roku mazgāšanai – to darām brīžos, kad nav iespēja nomazgāt rokas.