Kā saglabāt šo pasauli arī mūsu bērniem

Šovasar man izdevās piedalīties Zero Waste Vasaras skolā, kur uzzināju, kā saudzēt mūsu apkārtni un sevi un kā samazināt atkritumu daudzumu.

Vasaras skolas laikā ciemojāmies reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā "Daibe", kurā gan apkopo tikai 8% Latvijas atkritumu, bet 2019. gadā ieveda pat ~61,7 tūkstošus tonnu izmestā.

 No tiem pēc otrreizējo izejmateriālu sašķirošanas un nodošanas pārstrādei, kā arī pēc zaļo un citu bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas tika noglabāts ~27,6 tūkstoši tonnu. Savukārt SIA "Getliņi EKO" poligonā, kas apkalpo Rīgu un tās apkārtni un pieņem 50% Latvijā saražoto atkritumu, 2019. gadā ieveda 473 000 tonnas. Izrādās, ne jau tikai iedzīvotāju skaits ir rādītājs, kas ir tieši proporcionāls atkritumu daudzumam, bet to daudzums pieaug, pieaugot dzīves līmenim.

Kā būtu pareizāk rīkoties?

Pirmkārt, novērst un samazināt atkritumu rašanos, kas ir visvēlamākais scenārijs. 

Tālākās darbības – nodot atkritumus otrreizējai pārstrādei (tai skaitā, kompostēšanai un remontam vai labošanai) un enerģijas atgūšana (atkritumu sadedzināšana enerģijas ieguvei). Vissliktākais scenārijs ir izmešana. Tieši izmestie atkritumi veido kalnus, kas vairs nekad nesadalīsies un paliks turpmākajām paaudzēm.

Attēlā - atkritumu kalns, kas sasniedzot noteiktu augstumu, tiks iekonservēts. Virs tā riņķo putni, un turiet īkšķi, lai vējš nepūstu jūsu virzienā.

No šādiem atkritumu kalniem izdalās ne tikai smaka un gāze, bet arī sūcas šķidrums, kas tiek savākts attīrīšanai, rezultātā iegūstot destilētu ūdeni.

Bet, pirms nonākt kalna virsotnē, atkritumi tiek pārbaudīti vēl un vēlreiz, lai nošķirtu to, kas vēl ir izmantojams.Arī jūs varat šķirot, ja vien tuvumā manāt šādus konteinerus.

Vai zinājāt, ka, ieviešot kompostu, tas atkritumu daudzumu samazina pat par 50%? Un to, ka ievērojot Zero Waste principus, jūsu finanšu patēriņš samazinās pat par 40%? Izrādās, ka domāt par dabu ir arī finansiāli izdevīgi!

Kā ikdienā varam palīdzēt sev un apkārtnei?

• Ejot uz veikalu, paņemiet līdzi savus auduma maisiņus, kastītes un burciņas. Visatsaucīgākie pārdevēji būs tirgū un beziepakojumu veikalos. 
• Izmantojiet savas ūdens pudeles un kafijas krūzes. Lai labāk lietotos, jau pērkot padomājiet par funkcionalitāti – to tilpumu, svaru, temperatūras noturību un hermētiskumu.
• Plānojiet savus pirkumus, tādējādi ietaupot gan finanses, gan resursus. Sezonas ogas, augļus un dārzeņus sasaldējiet, bet dārzeņu atlikumus izmantojiet buljonam.
• Pērciet lielākus iepakojumus! Dažreiz no plastmasas maisiņa nevar izvairīties, bet apdomājiet, vai nevarat nopirkt šo pašu preci ilgākam laikam, vienlaikus tomēr samazinot arī atkritumu daudzumu.
• Atrodiet padomus, kā sadzīves ķīmiju aizstāt ar sodu, etiķi un citām vienkāršām, lētām un dabai nekaitīgām sastāvdaļām.
• Ziemassvētkos, dzimšanas, vārda dienās un citās svinībās ieviesiet dāvanu sarakstus (padomājiet par dažādu rocību). Tādējādi tiks iepriecināti visi, bet jūs nekļūsiet par kārtējās nekam nevajadzīgās mantas saimnieku, kas putēs plauktā, līdz nonāks atkritumu poligonā.
• Lasiet preču sastāvu! Izrādās, ka mēs ik nedēļu "apēdam" vienu kredītkarti! Proti, tik daudz mikroplastmasas mūsu organisms uzņem no pārtikas un apkārtējās vides  (ar krēmiem, šampūniem, dušas želejām u.c.), bet tā, savukārt, izjauc mūsu hormonālo sistēmu, radot problēmas, piemēram, ieņemt un iznēsāt bērnu. (Starp citu, plastmasas daudzumu asinīs var noteikt laboratoriski arī Latvijā.)

• Esiet proaktīvi. Piedalieties talkās un citās dabas sakopšanas akcijās (piemēram, iniciatīvā "Daru labu dabai"), stāstiet par to, ko zināt, citiem. Bieži vien cilvēki neaizdomājas par savas rīcības sekām vai iemesliem. Tomēr esiet arī apdomīgi, neuzbrūciet citiem ar saviem uzskatiem, lai jūsu fanātisms neatbaida.

Ceru, ka šis ieskats palīdzēs aizdomāties par tiem mazajiem solīšiem, kas veicami ik dienas, bet kopā - ne vairāk un ne mazāk - izglābs un saglabās pasauli arī mūsu bērniem.

Attēli: Homoecos.lv, Zalabriviba.lv un mani foto.