Kā sadzīvot ar mūsdienu tik bieži pieminēto Veģetatīvo distoniju

Kā sadzīvot ar mūsdienu tik bieži pieminēto Veģetatīvo distoniju

20. Nov 19:51 Cielavinna Cielavinna

Varu garantēt ka arī Jūsu draugu lokā kādam ir šī tik izplatītā slimība mūsdienās- Veģetatīvā distonija. Lasot informāciju par šo slimību, tad ir divas nometnes, viena kas VD uzskata par slimību un otrie ka tā nav slimība, bet Tavs dvēseliskais stāvoklis uz konkrēto brīdi. Es uzskatu, ka tā ir slimība, jo VD nevar izārstēt ar to var iemācīties sadzīvot. Tieši tā sadzīvot, jo var būt vairāku gadus miers un te pēkšņi tā atkal ir klāt, var ar vispār nepazust ne uz dienu.

Iepriekšējā  blogā minēju, ka VD pavada vairāki simptomi kurus mēs fiziski jūtam, bet ķermenis ir vesels. Liekas, kā var sadzīvot ar nemitīgiem sirds pārsitieniem, slikto dūšu un.c. Pie ārsta kabineta varētu dzīvot, jo tā ir drošāk. Jebkurā gadījumā VD tās ir mūsu bailes un šīs bailes vairo simptomus, jo vairāk baidāmies, jo vairāk ir simptomu un pašsajūta sliktāka.

Man VD sākumā bija tā, ka nonstopā bija slikta dūša,  es neko nevarēju ieēst un bija sajūta ka peldu. Bija ļoooooooti grūti, katru vakaru devos gulēt ar domu, ka rīt jutīšos labāk un viss būs labi. Es turpināju iet uz darbu, darīt darbus un nepadoties, jo likās kur vēl sliktāk. Brīžiem likās ka gals klāt un šeit man ļoti palīdzēja un palīdz mans ģimenes ārsts, kurš ir atsaucīgs un saprotošs, jo kā zinam VD pacientam nevar pateikt, liecies mierā tas viss no galvas, tas vēl vairāk uzskrūvē cilvēku. Tapēc iesaku atrast labu ģimenes ārstu kas spēj uzklausīt un palīdzēt.

Vienā brīdī  man šis viss sāka apnikt un sāku domāt  ko vēl varu darīt  lietas labā bez Nervostrong dzeršanas. Sāku lasīt grāmatas  par cilvēka ķermeni, psiholoģiski sevi noskaņot uz pozitīvo. Starp citu iesaku izlasīt grāmatu, Izproti savu slimību, ļoti vērtīga un  vēl viena grāmata, kur aprakstīts par VD. 

Sāku doties pastaigās, braukt ar riteni, doties augstās dušās. 

Brīžos kad zogās klāt trauksme cenšos sākt kaut ko darīt un runāt ar sevi, ka Tev viss ir kārtībā  un tas viss pāries. Svarīgi  ir nesākt iedziļinātos simptomus, bet censties tos palaist, sliktākajā gadījumā censties saprast, ja vakar esi kaut ko darījusi ne tā šodien var būt slikti. 

Jebkurā gadījumā ikdiena ar VD nav garlaicīga. Katru dienu ir jauni izaicinājumi.