Depresijai ir daudz un dažādas izpausemes, tāpat kā cēloņi, kas  var to veicināt. Turklāt kā atzīst psiholoģe Diāna Zande, pasaulē apmēram 15%  sieviešu saskaras ar pēcdzemdību depresiju vieglākā vai smagākā stadijā, turklāt dažreiz pēcdzemdību depresija var saglabāties arī ilglaicīgā stāvoklī. Šobrīd vēl nav skaidri dati par situāciju Latvijā, bet topošās D.Zandes disertācijas pirmie rezultāti rāda, ka depresijas simtomus pēc dzemdībām norāda gandrīz 20% aptaujā piedalījušos jauno māmiņu un tikai nedaudz zem 10% jauno tēvu.

Depresijas cēloņi var būt:

-       Bioloģiski jeb iedzimti. iedzimst tendence jeb bioloģiskā ievainojamība saslimt ar depresiju. Iedzimtībai ir būtiska loma depresijas attīstībā, ja dzīvē izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, krīzes situācija.

-       Sociālie apstākļi. Risinot problēmas tikai par izdzīvošanu, ir nemitīgs stress, vājas partner attiecības, sarežģīta materiālā situācija, bezdarbs.

-       Vājš sociālais atbalsts.  Šis ir izteikts cēlonis pēcdzemdību depresijai un depresijai kā tādai. Viena lieta, ka atbalsts ticis sniegts, bet būtiski ir, vai cilvēks sniegto atbalstu izjūt kā saņemtu. Bieži ir tā, ka apkārtējie saka – mēs taču palīdzējām! Jā, bet vai iedziļinājāmies, kādu atbalstu cilvēkam vajag, kā viņš uztver mūsu labi gribēto palīdzību?

-        Psihiatriskas saslimšanas ģimenē. Ja vecākiem vai radiem ir bijušas psihiskas saslimšanas, tas sekmē depresijas attīstību.

-       Iepriekšējas depresijas epizodes. – kaut kad agrāk cilvēkam jau ir bijusi depresijas epizode

-       Satraucoši dzīves notikumi, krasas izmaiņas, piemēram, laulības šķiršana, tuvinieku nave, darba zaudējums.

-       Miega trūkums.

-       Bērns ar sarežģītu temperament var ietekmēt, ka mammai grūti ilgstoši tikt galā, kad bērns bieži dusmojas, ilgi raud, ir grūti nomierināms.

Ši ir tikai daži no iespējamiem cēloņiem un riskiem- tie var kombinēties savā starpā, tie var būt atsevišķi ietekmējoši faktori.

Kā kļūt par labu mammu. Lekcija topošajām māmiņām

Atnākot uz lekciju iegūsi atbildes uz šiem un citiem jautājumiem:

• Kādi izaicinājumi sagaida pāri, kļūstot par vecākiem?
• Kādi ir potenciālie riski?
• Kā pazīt savas izjūtas? Vai tas ir dabiski?
• Kādas ir sievietes pēcdzemdību emocionālās izjūtas?
• Kā vēl arvien justies kā sievietei, ne tikai kā bērna mātei?
• Ko darīt ar savām izjūtām, kas ir tik pretrunīgas- mijas prieks un skumjas?
• Kā sabalansēt bērna un vecāku vajadzības?

Lekciju Māmiņu Klubā vada psiholoģe Diāna Zande

„Vairums nodarbību ir orientētas uz bērniņu- kā kļūt par labiem vecākiem, kā kontrolēt bērna uzvedību, kā iemācīt šo vai to, bet kas tad viņam to visu iemāca? Tie ir vecāki. Ir ļoti maz informācijas par to, kā mēs kā vecāki varam palīdzēt paši sev,” par nodarbības nozīmīgumu stāsta psiholoģe Diāna Zande. „Šī ir tāda kā realitātes apzināšanās nodarbība, kur mēs atradīsim gan problēmas, kas var būt, gan risinājumus," tā Diāna.

Kur notiek?

Māmiņu Klubā, Vīlandes ielā 1-3, 2. stāvā, ieeja no Elizabetes ielas