Joga sportistiem jeb funkcionālā joga - ATVĒRTĀ NODARBĪBA!

13. Mar 2014, 10:13

Jau šo svētdien 16. martā aicinām sportistus un jogas mīļotājus uz atvērto nodarbību – FUNKCIONĀLĀ JOGA plkst.18:00. Šī nodarbība turpmāk būs katru svētdienu, iepriekš Hatha jogas vietā.

Katrā darbības sfērā (IT, finansēs, pārdošanā, sportā utt.) tiek izmantoti dažādi galvenie darba instrumenti – datori, komunikācijas spējas, nauda utt. Sportistiem galvenais darba rīks ir viņu ķermenis, un dažādās sporta disciplīnās tiek izmantotas dažādas muskuļu, saišu un locītavu grupas. Maksimālā rezultāta sasniegšanas un traumatisma profilakses pamatā ir ķermeņa mobilitāte, līdzsvars, stabilitāte, ķermeņa izjūta (propriocepcija), kas kopumā uzlabo spēku, kustību ātrumu, eksplozivitāti un precizitāti.

Jebkurā sportā muskuļu elastība (ķermeņa mobilitāte) sniedz lielāku amplitūdu ķermeņa kustībām. Muskuļu elastība ir nepieciešama ne tikai snieguma uzlabošanai, bet arī kā profilakse pret traumām, jo ķermenis vienmēr kompensē trūkumus vienā vietā (muskuļi, locītavas utt.) ar lieku noslodzi citā. Tas pats attiecas arī uz locītavu kustīgumu un saišu elastību. Piemēram, gūžas locītavu un augšstilba aizmugurējo muskuļu stīvums tiek kompensēts ar papildus slodzi uz muguras jostas daļu. Mūsdienu pasaulē visiem cilvēkiem ir problēmas ar muguru un iegurņa joslas stīvumu, dažiem lielākā, bet dažiem mazākā pakāpē. Šīs problēmas rodas un saasinās, veicot vienkāršas ikdienas aktivitātes. Ko tad lai saka par sportistiem, kam ikdienā ir papildu intensīva slodze?!

Stabilitāte sniedz ķermenim lielāku kontroli pār kustībām, kas savukārt sekmē traumu profilaksi un potenciālā snieguma uzlabošanu, t.i., kustības iespēju palielināšanu. Ja kāda ķermeņa daļa ir nestabila, tad tur notiek liels enerģijas noplūdums, kā rezultātā kustība tiek izpildīta neprecīzi un kustības jauda samazinās. Vairākos sporta veidos vitāli svarīga ir stabilitāte potītēs, ceļos, iegurnī, mugurkaulā un plecos, ko nodrošina spēcīga iekšējā muskulatūra.

Ķermeņa izjūtas (propriocepcijas) trūkums traucē saprast, kur konkrētajā laikā, konkrētajā momentā atrodas ķermenis. Ja sportists nejūt savu ķermeni, tad ķermenis nespēj ātri un efektīvi izpildīt konkrētu kustību. Ķermeņa izjūta ir nepieciešama, lai palielinātu ātrumu, ar ko ķermenis spētu pielāgoties kustību un dažādu to ietekmējošu spēku izmaiņām – ir jāpievērš uzmanība iekšējo sensoru mehānisma attīstībai. Tas viss ir saistīts ar līdzsvara izjūtu, kas ne tikai notur fizisko ķermeni nepieciešamajā pareizajā pozīcijā, bet arī uzlabo prāta koncentrēšanās spējas. Attīstīts līdzsvars un ķermeņa izjūta būtiski uzlabo kustību koordināciju, bez kā būtu grūti pārvietoties dinamiski, piemēram, pa basketbola laukumu, apejot pretiniekus un noturot bumbu.

Joga nostiprina un attīsta fizisko ķermeni no iekšpuses, kā arī palīdz izkopt garīgo disciplīnu – nomierināt prātu, apstādināt domu virpuli galvā un fokusēties uz konkrētu uzdevumu konkrētā laika brīdī, atmetot visus ārējos traucēkļus (gan pirms, gan pēc, gan slodzes laikā). Katrā praktiskās nodarbības reizē notiek dinamiska meditācija un relaksācija, kas nostiprina psihi un attīsta prāta asumu. Izpētot vairākus interneta resursus, es uzzināju, ka ārzemēs ir ļoti populāri piedāvāt jogas un pilates nodarbības sportistiem. Pašreiz Latvijā šis virziens vēl nav attīstīts, kaut arī sportistu pārstāvji atzīmē, ka “…tas būtu tieši tas, kas nepieciešams”.

Tātad runa ir par funkcionālās jogas virzienu, kur nodarbību programmas tiek izstrādātas sevišķi tām muskuļu grupām, saitēm un locītavām (muguras muskuļi, gūžas saliecējmuskuļi, augšstilbu muskuļi, gūžas, ceļgali, potītes utt.), kurām pēc konkrēta veida intensīvas slodzes ir nepieciešams ilgāks laiks, lai atjaunotos un sasniegtu labākus rezultātus. Kā rezultātā, funkcionālā joga palīdz maksimāli līdzsvarot ķermeņa muskuļus, atslābinot saspringtos un spēcinot vājākos muskuļus, kas nodrošina pilnīgākas kustību iespējas, līdzsvarot pamata treniņu rezultātus. Ņemot vērā arī psihiskās veselības stiprināšanas aspektu, joga ilgtermiņā sekmē potenciālu ievainojumu un muguras un locītavu sāpju, noguruma un smaguma sajūtas profilaksi, un ķermeņa un psihes sagatavošanu kārtējai slodzei.

Jogas un jebkura sporta veida pamatā ir vienoti principi: ķermeņa centrs, līdzsvars, lokanība, kustību brīvība, spēks un koncentrēšanās. Jogas pozitīvie aspekti:

1) elastīgi muskuļi (ķermeņa mobilitāte);
2) prasme atslābināt muskuļus (it īpaši pēc saspringtiem treniņiem un spēlēm);
3) nostiprināta dziļā muskulatūra (ķermeņa centra apzināšanās un kustību pareiza aktivizēšana);
4) spēja koncentrēties un stabila līdzsvara izjūta (ķermeņa, prāta un domu kontrole);
5) kustīgas locītavas (gan rezultātu uzlabošanai, gan preventīvi pret sāpēm).

Funkcionālā joga spēj uzlabot sportisko sniegumu, palīdzot realizēt maksimālo ķermeņa un prāta potenciālu, un sniegt iespēju baudīt sportiskās aktivitātes bez sāpēm un noguruma, kas kopumā uzlabo dzīves kvalitāti arī ārpus laukuma, sporta zāles, baseina, skrejceliņa utt.