Jauns posms - visur lienu, daru blēņas. Kā mammai sevi uzlādēt pēc dienas, kad acis šaudījušās šurpu turpu?

Tik aktīva mazā, ka prieks! Un ir sācies jauns posms arī mūsu dzīvē. Līšana uz priekšu, kas pāriet rāpošanā ir sākusies! Tiek līsts visur-pie radiatoriem, kontaktligzdām, autokrēsliņa utt...Visur, kur ta kā nevajadzētu! Mantas mums(jā-mums, jo man vēl nav nabas saite pārtrūkusi) ir daudz, bet neinteresē! Labāk gribas aizskarus paraut, gribas ratu riteni pagaršot. Un mammai tik ir jāstāv aiz muguras, jo jauns objekts tiek ātri izvēlēts. Pēc šādas dienas esmu pusbeigta. Pa dienu neko īsti nevaru izdarīt, jo lai , piemēram, matus izmazgātu vai uztaisītu ko pamatīgāku ēst, man ir jāiesprotsto bērns kaut kur, piemēram, savā gultā vai jāiesēdina autosēdeklītī. Tikmēr varu daudz maz mierīgi kaut ko izdarīt(ne atpūsties, par to vispār nemaz nesapņoju). Bet viņai gribas kustības, izklaides un iepazīt istabu. Nav interesanti tajā gultā, kur ir maz kustības iespējamas(vismaz ne tik, cik viņa vēlētos). Man jau reizēm griežas acis riņķī. Tā galvas kustināšana no virtuves stūra uz rotaļu laukumiņu un atpakaļ(lai tik ko neizdara, vai nav jau prom aizrāpojusi pie lietām, kur nevajadzētu būt) tik ļoti nogurdina!!!!!

Kā Jūs sevi uzlādējat pēc darba pilnas dienas? Kā Jums gāja šajā izzināšanas periodā?