Jauns gads, jaunas apņemšanās

Šis gads sācies varen strauji. Maziņš ir sācis aktīvi celties kājās un vēl aktīvāk rāpot, kas nozīmē, ka dienas pirmo pusi līdz lielajai diendusai pavadu skraidot pakaļ susuram, lai noņemtu viņu no kaķu ūdens bļodas (it kā jau nekas, bet mamma negrib visu laiku mainīt mazajam slapjās drēbes), no sekcijas malas, kur atrastas tēta ID kartes, no virtuves, kur ir atrasta kaķu tualete. Un no rakstāmgalda, pie kura ļoti vajag piecelties kājās un redzēt mammas mācību materiālus, lai gan maziņš nav vēl tik liels un sanāk vairāk karāties rokās pie galda, ne stāvēt. 

Jā, esmu izlēmusi mācīties. Plāns līdz BKA beigām dabūt sertifikātu. Es ļoti ceru, ka self-study ar jaunām grāmatām un online testu bāzi šoreiz nostrādās. Bet man ir varen patīkama sajūta par šo apņemšanos. 

Runājot par 2019.gadu - vairs nav simtgade. Kā pienāca, tā pagāja. Mūsu simtgades bēbītis joprojām gaida savu vērdiņu (pasūtīju pati, jo mūsu pašvaldībai tas nelikās gana svarīgi, bet par to citreiz), toties vakar biju parunāt ar 4.studijas žurnālisti par šo projektu. Drīzumā LTV varētu būt interesants sižets. Gaidīsim.