Tievētāju klubiņš: Izvēlējos - nepadoties!

Sveikas!

Lasīju citu māmiņu iesūtītos rakstiņus un domāju,varbūt arī man uzticēt jums savu stāstu.Sākšu ar to,ka nekad nēsmu bijusi no vieglajām kilogramu ziņā.Vizuāli izskatījos tieva,bet mazākais svars kāds man jeb kad ir bijis ir 63 kg. pie auguma 1.70cm.Tajā laikā likos sev apaļa,tagad paskatoties bildēs-nodomāju,prātiņ nāc mājās!Pilnīgi normāla  sieviete.Pirmā bilde,pirms meitiņas dzimšanas-vecums 27 gadi svars 63kg.Otrā bilde,trīs gadi vēlāk,kad pasulē bija nākusi meitiņa.No sākuma visi mierināja,barosi ar pieniņu,viss pats nāks nost.Bet nekā,lika pagaidīt!Svars nāca klāt kā ūdens palu laikā!Uzkāpjot uz svariem cipars bija drausmīgs 88kg.Izvēlējos par labu sporta zālei,bet acīm redzot kaut ko darīju nepareizi,jo svars nekrita.Nāca vasara un sporta zāli apmeklēt pārtraucu.Visi vasaras labumi man gāja labumā tiešā vārda nozīmē.Rezultātā rudenī svari rādija 93kg.Biju emocionāli sagrauta,spogulī paskatīties nespēju,iet sabiedrībā nekur negribējās,drēbes neviena nederēja,nopirkt arī neko nevarēju,jo  tas ,kas patika nederēja,bet tas kas derēja...Nerunājot jau par fotografēšanos,centos no tā izvairīties kā vien spēju,tās kuras ir bijušas līdzīgā situācijā mani sapratīs.Biju sevi nomocijusi ar diētām,ievēroju atslodzes dienas,reklāmu iespaidā dzēru tievēšanas tējas un tabletes.Centos dzert ūdeni.bet organisms bija kā bloķējies.Par cik man ir problēmas ar vairogdziedzeri ,kas arī varētu būt viens no iemesliem kapēc veidojas liekais svars  tad,daktere nosūtīja uz analīzēm,lai redzētu kas ir ar hormoniem.Tie bija normas robežās,pēc dakteres vārdiem es biju veselāka par veselu.Kādu gadu pacīnījusies es nolaidu rokas,jo,ja jau reiz neko nevaru darīt,tad lai tā arī paliek.Meita auga un līdzi viņai augu arī es,svars svārstījās robežās līdz 96kg.Visu laiku domāju,kā man ir paveicies ar vīru,jo par spīti tam kāda es izskatījos viņa attieksme pret mani nebija mainījusies,nebija pārmetumi,vai nosodījuma.Vēl vairāk,mēs gribējam vēl vienu bērniņu.Debesīs acīm redzot mūsu lūgumu sadzirdēja un mums tika dota šāda iespēja.Uzskaitē stājos ar svaru 98kg.Atceros bija ziema,visi siltos džemperos,es plānā blūzītē!Man visu laiku bija karsti,svīdu bija grūti.Taču spēju vēl par to pajokot.Bet visu laiku domāju,ka drīz izskatīšos pēc mamuta,jo bērniņš augs un svars būs vēl lielāks.Manā dzīvē itkā nekas nemainījās ar izņēmumu,ka gaidiju bērniņu. Sāka notikt dīvainas lietas!Jau pirmajos divos mēnešos zaudēju 6kg.Daktere teica,ka tas ir normāli ņemot vērā manas uzkrātās rezerves.Līdz pat devītajam mēnesim svars nenāca klāt vispār,toties pēdējā mēnesī plus 5kg.Un tā es atkal pietuvojos ciparam  97kg.Oktobrī piedzima puika un mans svars sāka kust.Jūs neticēsiet-mēnesi vēlāk mana pašapziņa  bija tā atgriezusies,ka noorganizējām fotosesiju.Svars 80kg. mēneša laikā gandrīz mīnus 20 kg.Tajā brīdī mainījās mana domāšana,sapratu,ka jūtos kolosāli un nekad negribu justies tā kā agrāk.Lasīju citu meiteņu pieredzi MK,ļoti iedvesmojos no Ingas.Izmaniju savus ēšanas ieradumus,ēdu to pašu,bet daudz mazākas porcijas,ūdeni dzēru līdz 3 litri dienā.Sortoju mājās-vingroju 30 min,braucu ar riteni 30 min.Iegādājos riņķotāju klubā riņķi un katru dienu 30 minūtes griezu uz abām pusēm.Atgriezt jaunības dienu svaru tā arī nēsmu spējusi, taču tagad savos nu jau gandrīz 36 gados turos 72-75 kg.robežās.Protams labi būtu,ja svars būtu vēl mazāks,bet arī  šādi  es jūtos lieliski!