Inga Gorbunova: "Nav receptes, kā nebaidīties. Vienkārši aizžmiedz acis un lec!"

14. Mar 2019, 00:00

Inga Gorbunova smaida par sievietēm, kuras apgalvo, ka mazgājas ar svētavota ūdeni, lieto Nivea krēmu un priecājas par katru klāt nākušo grumbiņu. "Nestāstiet," smej grāmatžurnāla "I'mperfekt" galvenā redaktore un izdevēja, kura ilgus gadus vadījusi iknedēļas žurnālu sievietēm "Ieva".

Izdomāt un lekt

Inga žurnālu "Ieva" ne tikai vadījusi, bet arī radījusi, žurnālā nostrādājot 11 gadus. "Līdz ar "Ievu" izauga arī mans bērns, jo, kad sāku veidot žurnālu, viņam bija 10 mēneši," teic viņa, kura, vaicāta, kā nolēma no žurnāla atvadīties, norāda, ka nedēļas žurnāls kādā brīdī ar milzīgo radošumu kļūst par apli, konveijeru. Vienā brīdī Inga sapratusi, ka šajā žurnālā ir ielikusi visu no sevis, un turpmākais, ko varētu, ir tikai mēģināt nenoslīkt. "Lai gan vēl nav sācies stagnācijas punkts, kā personībai nevajag baidīties iet tālāk, jo aug neapmierinātība ar sevi un paliek garlaicīgi," stāsta I. Gorbunova. Lai gan žurnāls "Ieva" ir izcils projkts, kurā Inga ieguvusi ārkārtīgi lielu cilvēku atzinību, vienā brīdī viņa sapratusi, ka jādodas tālāk. Kādreizējā žurnāla "Ieva" redaktore: "Kad es izdomāju, tad lecu!"

Brīdī, kad līdz Ingai nonāk apziņa, ka dzīvē ir kaut kas jāmaina, viņa kādu brīdi ar sevi ņemoties, domājot, ko varētu mainīt, un tādējādi arī rodoties idejas. "Kuram gan nav tā, ka viss ir apnicis," viņa jautā, piesakot, ka emociju uzplūdā lēmumus nedrīkst pieņemt, jo šajā brīdī ir jāsāk domāt un nav ieteicams arī ne ar vienu runāt, bet vienkārši doties pastaigāties.

Svarīgi ir ne tikai runāt, bet arī darīt, un Inga stāsta, ka arī viņai ir žēl par dažām lietām, par kurām ir runājusi, bet nav izdarījusi, un tās paveicis kāds cits, tāpēc noteikti nevajagot baidīties, jo pārdomāts risks vienmēr atmaksājas. "Nekad nebūs tā, ka būs izklāts sarkanais paklājs, pa kuru iet ar augstpapēžu kurpēm. Dzīve ir pierādījusi, ka ir jāriskē. Vienkārši aizžmiedz acis un lec!" viņa iedrošina.

Inga Gorbunova ir grāmatžurnāla "I'mperfekt" galvenā redaktore un izdevēja, aicinot žurnālā sievietes būt īstas, neizlikties un saprast, ka arī citas vēlas tādas būt. Grāmatžurnālā strādā maz profesionālu žurnālistu, tam raksta pašas sievietes, kurām, jāatzīst, rakstīšana labi padodas. "Esmu izdevusi vairākus žurnālus, bet šī bija īpaša sajūta, jo, protams, ļoti riskējām, jo viss ir tik piesātināts, visi kioski ir pilni ar informāciju, un tam ("I'mperfekt") bija jābūt atšķirīgam," grāmatžurnāla sākumu atcerās Inga. Veidojot kaut ko atšķirīgu pēc sava izpratnes, vienmēr ir bail, vai tas, kas tev liekas labi, arī citiem šķitīs tikpat labs. I. Gorbunova: "Tajā pašā laikā bija gandarījums, jo redzams, ka ir izdevies."

Bērni - labākais, kas paveikts

Inga atzīst, ka viņas dzīvē ir bijuši vairāki veiksmīgi projekti un viņai interesē daudzas lietas, bet bērni ir lielākais un labākais, ko viņa varējusi paveikt. "I'mperfekt" izdevēja ir divu dēlu mamma, un viņa norāda, ka mammas loma viņai vienmēr bijusi ļoti svarīga. "Tas kādreiz sarežģī dzīvi vai attiecības, bet laiks, kamēr aug mani bērni, vienmēr bijis ārkārtīgi svarīgs posms. Tagad es mācos to sajūtu, kad vari dzīvot arī sev, jo bērns līdz šim bijusi prioritāte," atzīst Inga. Viņa atklāj, ka nav ideāla dzemdētāja, jo vienmēr no šī procesa bijušas neaprakstāmas bailes, tāpēc pēc pirmajām dzemdībām, kuras bija grūtas, viņa nedaudz iepauzējusi, taču tagad par to ir nedaudz žēl, jo būtu gribējusi vairāk nekā divus bērnus.

Veids, kā komunicējam ar citiem, nosaka to, kā jūtamies paši

Inga atzīst, ka pret sevi ir daudz kritiskāka nekā pret pārējiem: "Es ļoti kritiski sevi vienmēr no rīta nopētu spogulī, un tā ir cīņa visa mūža garumā, jo katram ir kritumi un ne pārāk labās dienas, kad vajag kādu, kas Tevi iedvesmo, uzmundrina un pasaka, ka viss, ko dari, ir forši." Tāpēc viņa atzīst, ka viss, kas mums ir apkārt, un tas kā komunicējam ar cilvēkiem, nosaka arī to, kā paši jūtamies.

Sarunas laikā atklājas, ka Ingai tāpat kā daudziem, 20 gadu vecumā šķitis, ka viņa ir ļoti gudra, bet tiem, kuriem jau 35, visa dzīve jau ir garām. Tagad viņa atzīst, ka nobriestot saprotam, cik idiotiska ir šāda domāšana, un 35 gados faktiski esi tas pats cilvēks, tikai gudrāks.

"Es nevaru teikt, ka esmu ļoti laimīga par to, ka nobriest arī mana āda, bet to, ka saprašana ir daudz sakarīgāka nekā 20 gados, tas gan ir fakts," teic viņa.