Infografika: kā atpazīt bērnu un pusaudžu slikto stresu

Lai arī stress samērīgās devās vērtējams kā pozitīvs, ilgstoši neārstēts un nepamanīts tas var veicināt dažādu psihosomatisku saslimšanu attīstību. Lai pievērstu vecāku uzmanību sliktā stresa jeb distresa ietekmei uz bērnu un pusaudžu veselību, Latvijas Pediatru asociācija ir apkopojusi būtiskāko informāciju par bērnu un pusaudžu sliktā stresa simptomiem, cēloņiem un sekām, kā arī ārstēšanas un profilakses pasākumiem distresa mazināšanai.

Jau vēstīts, ka par izplatītākajiem sliktā stresa jeb distresa cēloņiem bērniem un pusaudžiem uzskatāmas nesaskaņas ģimenē, jaunas vides un sabiedrības apgūšana, pārmēru lielas vecāku vēlmes, kas saistītas ar bērna sasniegumiem, šķiršanās no tuviniekiem un draugiem, spiediens no vienaudžu puses, krasas dienaskārtības pārmaiņas, skolas gaitu uzsākšana jaunā mācību iestādē, pārmērīga aizraušanās ar datorspēlēm, jauna ģimenes locekļa parādīšanās, kā arī nepārtraukts uztraukums par savu sniegumu un citi faktori.

Mūsdienās, kad bērni ne vienmēr saņem pilnvērtīgu uzturu, ir būtiski lietot arī magniju, kas var būtiski samazināt magnija deficīta draudus. Magnija deficīts organismā var pastiprināt slikto stresu pat tad, ja organismā nav citu kairinātāju, kas to varētu izraisīt.

Latvijas Pediatru asociācija atgādina, ka, pamanot sliktā stresa pazīmes un izmaiņas bērna uzvedībā, ir svarīgi meklēt palīdzību, vēršoties pie kāda no speciālistiem.

Plašāku informāciju par bērnu un pusaudžu stresu iespējams meklēt mājas lapā www.stress.lv, kur ikvienam interesentam bez maksas iespējams iepazīties un lejupielādēt informatīvo materiālu par bērnu un pusaudžu stresa cēloņiem, sekām, ārstēšanu un profilaksi.