Imaginārais reģipsis, psihodēliskas puķes un miers līdz pavasarim

„Āāāāāāāā!!!” – iekšēji ārdos, redzot cenas būvmateriālu veikalos. Rudenī atkal piepulcēšos studējošo māmiņu pulkam, tāpēc visas finanses šobrīd tiek plānotas un kalkulētas. Beigušies brīnišķīgie laiki, kad veselus 5 gadus varēju studēt, nemaksājot par to ne santīma, taču, ja runa ir par sirdslietu... Tai nekā nav žēl. Es tiešām ceru, ka laimīga mamma ģimenē nesīs vairāk prieka par kapitālo remontu. Pie mums vienkārši būs kapitāli skaisti J Ar visām nelīdzenajām sienām un citiem daudzstāveņu „priekiem” – ne jau taisns leņķis vai moderna virtuves iekārta ir tie laimes nesēji. Protams, ir grūti pēc perfekti pārbūvēta dzīvokļa pārcelties uz pilnībā naturālu, taču tā, manuprāt, ir maķenīt psiholoģiska problēma. Ne vien mūsu, bet sabiedrības kopumā - esam izlutināti. VAJAG piekaramos griestus, VAJAG laminātu, VAJAG dārgas vinila tapetes utt. Eiropa, ko tu ar foršajiem latviešiem dari? J Jūnija beigās paviesojos Krievijā un piedzīvoju negaidītu kontrastu – proti, tur ļaudis dzīvo ļoti vienkārši. Es nepārtraukti sajutu īstu padomju garšu, un tā mani patiesi saviļņoja – atcerējos bērnību, šļūkšanu pa metāliskajiem slidkalniņiem un Napoleona kūciņu kafejnīcā. Un to, ka patiesībā izteiksmes veidam nav nekādas nozīmes – galvenais ir prieks. Ticu, ka varam būt tikpat priecīgi, iztiekot ar balsinātiem griestiem un linoleju telpās, ko šobrīd labiekārtojam. Būs pufīgāks maciņš, būs apjomīgākas pārvērtības. Pagaidām vienkārši dīrājam nost vecās tapetes un līmējam vietā jaunas.

(dīrājam visi!)

Un skaitām kapeiciņas / centiņus, diskutējot par to, ko varam atļauties un kas būs jāpiebur iztēlē. Tas, protams, nenozīmē, ka iegādājamies pašas lētākās preces ar domu – ka tik būtu, tomēr cenšamies iepirkties tā, lai baudījums ir gan acīm, gan maciņam. Attiecīgi izvēlamies veikalus, kuru nosaukums ir mazāk „skaļš” un precēm nav pārmērīga uzcenojuma. Mūsu pēdējā laika favorīti ir ”Mājai un dārzam”, kā arī „MNL” Jelgavā. Lai gan tapešu izvēle „Mājai un dārzam” ir visai skumīga, citas mājokļa apdarei un labiekārtošanai paredzētās lietas tur atrodamas vienmēr. No turienes nāk mūsu jaunieklātie linoleji, špaktele, griestu krāsa, aizkaru stangas un dažādas remontdarbos nepieciešamās sīklietas. Kad meklēsim jaunus gaismas ķermeņus, arī noteikti dosimies turp, jo pāris lustras mani jau sen ir apbūrušas. Visiepriecinošākais – līdz šim veikalam mēs tīri forši varam aiztipināt visi kopā (tā atrašanās vieta - Rīgas iela 11a, t/c „Valdeka” ēka). Atpakaļceļā gan jānes kā smagie iepirkumi, tā juniors, toties var apvienot patīkamo ar lietderīgo. Un treniņš "bicīšiem".

(attēlā - ekspotīcija ar mērķi: pārnest mājās špakteli)

„MNL” gan diemžēl palicis otrā pilsētas malā (Ganību ielā 53) un uz turieni viennozīmīgi jādodas ar auto. Šo veikalu esam iecienījuši jau pāris gadus – lielākā daļa iegādāto mēbeļu nāk no turienes un pagaidām kalpo godam. Piemēram, datorgalds, kas ir ļoti stabils arī pēc izjaukšanas un atkārtotas salikšanas, virtuves galds, ko var izstiept un atkal salikt mazītiņu (ideāls svētkiem), un nu jau arī dīvāns, kam gan ir dažas blaknītes, taču izvelkamā platība ir pietiekoša, tas ir ciets un nedeformē muguru – ciemiņi izguļas labi. Patīkami, ka katrā preču sekcijā ir arī preces ar „odziņu” – piemēram, puķainas birstes grīdas slaucīšanai vai košas plastmasas bļodas, kas lieliski noder saimniecībā.  Veikalā būtībā var iegādāties visu, izņemot pārtiku (pie ieejas gan ir kafijas automāts ar buljona opciju, taču to no sirds neiesaku), attiecīgi tajā iespējams pazust uz vairākām stundām. Tur ir ļoti skaistas flīzes (plānoju iekārtot krājkasīti ar uzlīmi: „Flīzēm ar mandalām”), skaistas tapetes, glīti dīvāni, paklāji un citas preces, kas mājokli noteikti atsvaidzinās.

Jā, par tapetēm – iepriekš minēju, ka man ir vīzija par katru no mūsmāju telpām. Tad nu Austruma istabā kārojās kontrastainas tapetes – pelēkas un koši dzeltenas. Pelēkās sameklēt bija ļoti vienkārši (tās nāk no „K - Rautas”, un Jelgavas veikalā ir pieejamas vairākas Greja nokrāsas – ja kādam aktuāli J), turpretī dzeltenums mani neapmierināja – gan „K - Rautā”, gan „Krūzā” manīju tikai blāvi dzeltenas, kas laika gaitā noteikti izbalotu vēl vairāk. Te tev nu bija – būvmateriālu „grandi”! Un tad mīļais, labais „MNL” negaidīti iepriecināja ar veseliem 2 koši dzelteniem piedāvājumiem, atlika vien izvēlēties manām fantāzijām atbilstošāko. Izpētot tapešu plauktus, manīju vairākus „es tādas gribētu!” variantus, attiecīgi, jelgavnieki - tapešmeklētāji, noteikti aizdodieties turp! Arī cenas labas.

Redzu, ka tapešu lauciņā šobrīd absolūti „rullē” flizelīns – par tādu brīnumu līdz šim nebija nācies dzirdēt, lai gan esmu tapešlīmētāja ar stāžu (iespējams, agrāk tam nepievērsu uzmanību), attiecīgi visas nesen iegādātās tapetes ir no šī materiāla. Līmēšanai vispateicīgākās izrādījās tieši dzeltenās, kas ir plānas un vieglas – jo biezāka flizelīna tapete, jo vairāk pārsteigumu. Pelēkās žūstot sāka maķenīt vērties vaļā, lai gan uz iepakojuma rakstīts, ka droši drīkst stiķēt (meļi jūs, vācieši, esat!), savukārt gaitenim iegādātās puķainās šur tur uzmeta „vēderiņu” – tās ļoti vienmērīgi jāpārklāj ar līmi un kārtīgi jāizrullē, taču citādi strādāt ar tām ir īsts kaifs un galvenais – bauda acīm. Tapetes iegādātas veikalā „Krūza” (tas nesen pārcēlies uz ex – „Mego” ēku Rīgas ielā 57a), un ir gluži nejauša „pērle” – kopā ar bērniem iegāju aplūkot, vai nav dzeltenās piedāvājumā, un pašā plaukta apakšā ieraudzīju šīs. Acīs uguntiņa, galvā – „man tādas obligāti vajag gaitenim!”, maciņā...vakuums J Cik ir? Tikai seši ruļļi! Man vajadzīgie seši ruļļi! Par laimi, Mērfijs bija iesnaudies, un tapetes mani sagaidīja.

Tagad tās rotā mūsmāju priekštelpu un, vīraprāt, ir trauksmainas J Es gan jūtos izcili, jo manā ikdienā raibumu nekad nevar būt par daudz. Pārējās istabās lielākoties dominēs vienkrāsainība ar akcentiem, tāpēc šīs psihodēliskās puķes ir teicams pozitīvisma lādiņš, pārnākot mājās. Un garšīgas visticamāk arī – procesa laikā kaķis uz vairākām loksnēm atstāja savu zobiņu tetovējumus. „Krūzā” vispār ir daudz interesantu tapešu – tā ir laba vieta pērļu medībām, vienīgi ruļļu apjoms tāds trūcīgs. Konsultante gan man atbildēja, ka šādas tapetes, ja nu kas, ir cerība sadabūt veikalos citās pilsētās.

Pieminēju arī veikalu „K - Rauta” (Loka maģistrālē 1b). Ak, labāk nebūtu uz turieni braukuši vispār! Jo... tur ir bērnu stūrītis ar slidkalniņu un baseins ar bumbām! Īsta paradīze! Kā viņi tur plosās! Mati sirmi, bet bērniem tiiiik laimīgas sejas. Loģisks iznākums – pēc pirmās paviesošanās Rasa man vienkārši sāka katru dienu dīkt braucienu uz veikalu ar bumbām. Pagājušās nedēļas laikā mēs tur esam bijuši jau veselas trīs reizes un ne būvmateriālu, bet bumbu dēļ!

Parasti gan cenšamies kaut ko nopirkt pieklājības pēc vai vienkārši iesūtām tēti iekšā pastaigāties gar plauktiem. Tur, starp citu, ir forša tapešu līme „Master Flis”– jau gatava spainītī, pietiek 5 – 6 tapešu ruļļiem. Konsultante (mele, mele, kartupele!) gan teica, ka pietikšot knapi 4, bet mēs izrādījāmies taupīgāki. Turklāt uzliec vāciņu un glabā bez bēdām. Tapetes tur arī foršas. Forša nav tikai to cena – ja gribas tiešām skaistas un ar oriģinālu zīmējumu, jāšķiras no 15 – 20 naudiņām par rulli, citur ir lētāk (mūsu puķes ar 10% atlaidi izmaksāja 9 ar astīti par rulli).

Mums nav klientu kartes nevienā no šiem veikaliem, jo pagaidām esam pionieri apjomīga remonta lauciņā. Varbūt kādreiz šķelmīga pārdevēja mūs arī pārliecinās par labu kartes iegādei, taču šobrīd iztiekam bez. Atlaides, iegādājoties preces, īsti nespēlē nozīmīgu lomu, jo uz veikalu nākam ar konkrētu mērķi – mums vajag to, to un to. Ja nepieciešamajai precei ir atlaide, par to tikai priecājamies, bet mūsu mīļākā sula nav „tā ar akciju” un mūsu mīļākā špaktele arī J Bukletiņus nestudēju, salādēju miskastē neatvērtus. Turklāt nu esam ieplānojuši ieturēt remontpauzi līdz pavasarim – pateicoties omīšservisam, pa 4 dienām esam tikuši galā ar veselām 2 telpām, uz pārējo pagaidām pievērsim acis. Un varbūt nākamvasar mums būs īsts reģipsis, nevis imaginārs.