Ieva Cipruse: Par pēcdzemdību depresiju būtu jārunā un jāstāsta mammām

Ieva Cipruse ir māmiņa, kura savulaik nekautrējās publiski runāt par pēcdzemdību depresiju, cerot, ka tas palīdzēs arī citām sievietēm. Diemžēl izrādījies, ka šādu sieviešu, kurām nepieciešama palīdzība, ir ļoti daudz.

Ieva par mammu  kļuva pirms septiņiem gadiem. Tolaik par pēcdzemdību depresiju praktiski netika runāts. “Kad pati  jaunajā mammas lomā sāku sajusties ne savā ādā, es informāciju par to atradu tikai ārzemju portālos. Tāpēc pati sāku par to rakstīt ar cerību, ka varbūt kādam tas noderēs. Diemžēl, tas noderēja daudzām, jo bija sāpīgi dzirdēt, cik daudz mammām ar to jāsaskaras,” tā Ieva.

Viņa atklāj, ka problēmas ar emocionālo veselību piedzīvojusi jau pirms grūtniecības, tāpēc gaidību laikā ģimenes ārste mudinājusi sekot līdzi savai pašsajūtai. “Grūtniecība man bija kolosāla. Jutos fantastiski, nebija nekādu hormonālo izmaiņu, kas krasi ietekmētu emocionālo stāvokli. Problēmas sākās tad, kad piedzima meita,” atceras Ieva. Sākumā viņa piedzīvojusi emociju kāpumus un kritumus, kad vienubrīd varējusi apraudāties par skaisto rudeni aiz loga, bet otrā – par putru. “Tas ir OK, ka hormoni apmēram divas nedēļas pēc dzemdībām tā reaģē, bet kad tas man ieilga vairāk par mēnesi, dusmojos par lietām, kuras nevaru kontrolēt, sapratu, ka ir auzas,” atklāj Ieva. Viņa stāsta, ka ne pati sapratusi, kas ar viņu notiek, ne arī to varējuši izprast apkārtējie ģimenes locekļi.

Lai rastu palīdzību, Ieva meklējusi informāciju internetā, kā arī vērsusies pie ģimenes ārstes. “Man joprojām šķiet, ka šī ir lieta, par kuru būtu jārunā un jāstāsta mammām, ne tikai par to, kas var notikt ar bērnu,” uzskata Ieva Cipruse.

Pēcdzemdības depresijas sākuma posmā Ieva turpinājusi barot meitiņu ar krūti un iztikt bez medikamentiem, taču brīdī, kad nomiris viņas mīļais opītis, emociju jūklis kļuvis vēl trakāks, tāpēc depresija ārstēta medikamentozi, kā arī Ieva vērsās pie terapeita.

“Man ļoti patika, ka tobrīd atradu domubiedrus mammu lokā. Tas gan ir slidens celiņš, jo var gadīties, ka pati esi emocionālā bedrē, bet tiec bariņā, kurā pārējām viss ir forši. Tad ir grūti,” par to, cik svarīgs ir citu mammu atbalsts, stāsta Ieva. Papildu tam viņa mudina sievietes nebaidīties un vērsties pēc palīdzības pie ģimenes ārsta vai terapeita.