Hip hip urā-jeb mammas napadodas un dara iesākto.

Ir pienācis brīdis kad varu lepoties ar sevi un apliecināt ka mazs bērniņš neliedz man kautko sasniegt.

Visiem zināms ka izglītība ir ļoti svarīga gan mums,gan mūsu bērniem.

Mēs rādam piemēru saviem bērniem, ka nau tādu šķēršļu ,kas neļautu pabeigt iesākto.

Bet lai kautko, kādam pierādītu ir jānostāda ar domu „ES TO VARU”.

Pirms trim gadiem es uzsāku mācības RPRV.Un otraja gadā man piedzima dēliņs.Paralēli es  mācijos un mācos arī vidusskolā.

Sākums bija grūts ,jo nezināju ,kā mazo apvienot ar miega trūkumu un mācībām,jo varēju mācīties tikai vakaros.

Bet pateicoties skolotājiem visa mācīšanās bija vieglāka, jo sarunāju ,ka veidosu lielākus darbus par noteiktām tēmām.Tā ieguvu atvīmes un tiku visiem līdz.

Arī no vecāku puses nāca atbalsts ,kas man bija ļoti liels pluss.Viņi kad vien varēja  pieskatija pa dienu  mazdēliņu un es varēju pamācīties.

Atdzīšos saprotot ,ka tuvojas eksāmeni, un nau nemaz tik viegli tiem sagatavoties gribēju padoties.Jo mazais aug un paliek aktīvāk un vairāk jāpievērs uzmanība viņam un vakaros vairāk nau tik viegla domāšana.Arī mana motivācija bija citas mammas ,kas gan gaidija mazos ,gan arī jau audzināja pašas.

Bet es to paveicu ar savu gribas spēku.

Es devos uz skolu uz eksāmeniem un nokārtoju labāk nekā to gaidiju.

Šogad esmu pabeigusi gan skolu kur ieguvu profesiju ,gan 11.klasi.Man tas ir pierādijums ka esmu ļoti stipra un ka man ir gribas spēks.

Tāpēc mammas ziniet ,ka labāk nenolaižat rokas un galvas.Turpinam iesākto un viss izdosies.

Veiksmi citām mammām un lielu izturību.:)

Jūs to varat:):*.

Sintija