Ģimenes budžets: Mammas par sevi domā tikai pēc tam

Ārā rudens, laiks kļūst arvien vēsāks, vējaināks un nepatīkamāks. Tieši šie ir iemesli jaunas garderobes iegādei, bet par ko īstenībā domā mamma?

Par jaunu kombinzonu mazākajai māsai, par jauniem zābakiem izaugušai kājiņai, par jaunu mēteli lielajai māsai, jo arī tā pa sezonu pamatīgi pastiepusies, arī viņai kāja nav stāvējusi uz vietas un pagājušā gada zābaki noteikti vairs nederēs. Vajadzētu jaunu spēļu, treniņformu lielajam brālim, derētu arī viņam silti ziemas zābaki šosezon. Paskat, arī tētis savus pagājušās sezonas zābakus nav taupījis un prāsas jauni zābaki arī viņam. Tad nu lūk, pa vienam apģērbjam bērnus, tad vīru un tad... Mammu pēc tam, bet pēc tam jau sanāk ka ģimenes budžets tā pamatīgi patērēts, to darot arī laiks pārtērēts un mammai garderobe atkal paliek pēc tam... Mammai jau kāja vairs neaug, var izskriet ziemu vēl ar vecajiem zābakiem. Mamma arī garumā vairs nestiepjas, ja nu no kūciņām kāds lieks centimetrs apkārtmērā palielināsies, bet, ja labi grib, arī ar tiem pašiem cm ievelkot vēderu veco mēteli aiztaisīt var :)

Skatos un "salasos" Jūsu blogus, mammas, un saprotu, ka es ne viena tāda. Laikam jau mammas tā dara - padomā vispirms par saviem mīļajiem un tikai tad, ja atliek nauda un laiks, par sevi. Kādēļ tā? Iespējams, mammas sidroms, kad gribas, lai visiem citiem ir labi, silti, skaisti, aizmirstot par sevi.

Vai tas slikti? Mammai jā, jo arī mammai ir vajadzīga jauna kleita, jauni zābaki, jauns mētelis un beidzot arī jauna somiņa. Kas to mums sarūpēs? Ne jau lielais puika, ne jau mazā māsiņa, ne jau tētis? Viņi par to nedomā, jo mamma jau visu izdomā un, kā viņi var aizdomāties par to padomāt, ja mamma neko nesaka, mamma jau neprasa man jaunu kleitu, vai jaunu somu, viņa par to nekad nerunā un labi izskatās tāpat :)

Kā lai to izmaina? Vienreiz nospļauties par to visu un budžetu iztērēt mammas lietās? Teikšu godīgi, nezinu, vai es spētu, vai justos laimīgāka ar jaunu kleitu, jaunā kleitā, ja redzētu, ka mazajai kājiņām auksti, vai lielajam jāspēlē ar parastu T-kreklu, ne vienotu komandas formu, vai lielajai māsai koncertā jādzied novalkātā kleitiņā...

Kā to risināt? Kā nelikt sevi "pēc tam", "kaut kad" ... Vai biežāk par to runāt, vai biežāk dzimšanas dienas vēlējumu sarakstā ierakstīt konkrētas lietas, vai Salavecim vēstules biežāk adresēt ar konkrētu vēlējumu? Varbūt, jo Ziemassvētki jau tuvojas :)