Ārā rudens, laiks kļūst arvien vēsāks, vējaināks un nepatīkamāks. Tieši šie ir iemesli jaunas garderobes iegādei, bet par ko īstenībā domā mamma?
Par jaunu kombinzonu mazākajai māsai, par jauniem zābakiem izaugušai kājiņai, par jaunu mēteli lielajai māsai, jo arī tā pa sezonu pamatīgi pastiepusies, arī viņai kāja nav stāvējusi uz vietas un pagājušā gada zābaki noteikti vairs nederēs. Vajadzētu jaunu spēļu, treniņformu lielajam brālim, derētu arī viņam silti ziemas zābaki šosezon. Paskat, arī tētis savus pagājušās sezonas zābakus nav taupījis un prāsas jauni zābaki arī viņam. Tad nu lūk, pa vienam apģērbjam bērnus, tad vīru un tad... Mammu pēc tam, bet pēc tam jau sanāk ka ģimenes budžets tā pamatīgi patērēts, to darot arī laiks pārtērēts un mammai garderobe atkal paliek pēc tam... Mammai jau kāja vairs neaug, var izskriet ziemu vēl ar vecajiem zābakiem. Mamma arī garumā vairs nestiepjas, ja nu no kūciņām kāds lieks centimetrs apkārtmērā palielināsies, bet, ja labi grib, arī ar tiem pašiem cm ievelkot vēderu veco mēteli aiztaisīt var :)
Skatos un "salasos" Jūsu blogus, mammas, un saprotu, ka es ne viena tāda. Laikam jau mammas tā dara - padomā vispirms par saviem mīļajiem un tikai tad, ja atliek nauda un laiks, par sevi. Kādēļ tā? Iespējams, mammas sidroms, kad gribas, lai visiem citiem ir labi, silti, skaisti, aizmirstot par sevi.
Vai tas slikti? Mammai jā, jo arī mammai ir vajadzīga jauna kleita, jauni zābaki, jauns mētelis un beidzot arī jauna somiņa. Kas to mums sarūpēs? Ne jau lielais puika, ne jau mazā māsiņa, ne jau tētis? Viņi par to nedomā, jo mamma jau visu izdomā un, kā viņi var aizdomāties par to padomāt, ja mamma neko nesaka, mamma jau neprasa man jaunu kleitu, vai jaunu somu, viņa par to nekad nerunā un labi izskatās tāpat :)
Kā lai to izmaina? Vienreiz nospļauties par to visu un budžetu iztērēt mammas lietās? Teikšu godīgi, nezinu, vai es spētu, vai justos laimīgāka ar jaunu kleitu, jaunā kleitā, ja redzētu, ka mazajai kājiņām auksti, vai lielajam jāspēlē ar parastu T-kreklu, ne vienotu komandas formu, vai lielajai māsai koncertā jādzied novalkātā kleitiņā...
Kā to risināt? Kā nelikt sevi "pēc tam", "kaut kad" ... Vai biežāk par to runāt, vai biežāk dzimšanas dienas vēlējumu sarakstā ierakstīt konkrētas lietas, vai Salavecim vēstules biežāk adresēt ar konkrētu vēlējumu? Varbūt, jo Ziemassvētki jau tuvojas :)
Jā man ir stipri līdzīgi 😀
Prieks, ka Tev idodas, es arī mēģināšu šādi 😀
Un sevi pec viriesa nevajag atstat gan. Ari virietis mil ar acim un reizem nemaz neaizdomajas,ka tu kaut ko upure un cieties.
t.i kompromiss
Mili sevi vienreiz!Protams,ka berniem vajadzibu ir daudz un mazak to nepaliks,bet tapec ir jamegina rast kads kimpromiss!
Sievietei bērniem ir jābūt pirmajā vietā, jo viņa ir māte! Tomēr arī bērnu aprūpē nevajag zaudēt vseselo saprātu, jo bērniem svarīgi ir būt apģērbtiem ērtā, laika apstākļiem piemērotā apģērbā un paēdušiem, protams nedrīkst aizmirst par izglītību un interešu pulciņiem, kultūru. Tāpēc derīgi ir apdomāt vai to ziemas kombinzonu meitiņai vajag noteikti jaunu vai mierīgi noderēs brālīša vecais, no kura tas izaudzis. Īpaši jau mazā vecumā ne vienmēr visu vajag jaunu.
Pēc ilgas cīņas ar sevi, pēdējos gados liekākoties esmu iemācījusies savas vajadzības nostādīt augstāk par vīrieša vajadzībām - tomēr tāpat kā es pieaudzis cilvēks, tiesa manējais par to neprotestē un par maziem jaunajiem zābakiem priecājas pat vairāk nekā es.
Jā, man ir gadījies iepirkt sev apģērbu/apavus dārgāk nekā bija plānots un pēc tam nolikt ģimeni taupibas režīmā, kas parasti gan nav pavisam drastisks, parasti tas izpaužas ar lētākiem ēdieniem un mazāk karbonādes 😀
Mammai primāri IR jādomā par bėrniem, jo viņi pași srvi apğērbt, paēdināt utt. nevar. Bet ar vīru gan būtu jādalās egoismā. Kā to iemācīties? Nezinu😀 Jo arī man tas nesanāk, neprotu. Un varbūt arī negribu. Mierīgi varu aizietvuzbkafejnīcu, bėrniem paņemt kakao un maizīti, bet pati sēdēt ar līdzi paņemtu ūdens pudeli, jo žėl taču naudas😃
Es pasūtīju aploksnes tuvajos svētkos -man. tā laime,ka Ziemassvētki,jaunais gads ,dzimšanas diena sakrīt gandrīz vienā laikā.tad nu nolēmu sevi palutināt.