Gandrīz Grieķijas dienvidos

Jau simtiem, noteikti pat tūkstošiem reižu biju braukusi garām šai vietai, taču tikai šodien izdzīvojām Arkādija parku. Tāda vieta tiešām bija Senajā Grieķijā, kas grieķu mītos attēlota kā gleznaina, idilliska ainava, kur valda omulība un miers, kur dzīvo pieticīgi un laimīgi cilvēki . Šī parka vēsture kā Rīgas iedzīvotāju iecienīta atpūtas vieta jau mērāma vairāk kā 2 gadsimtos. Un patiesi-arī šodien dārzā redzam daudz atpūtnieku.
Pirms gājām uz parku, iepazināmies smalkāk ar tā vēsturi, tāpēc bija interesanti atrast, piemēram, nodegušā kinoteātra, kas gan sākotnēji tika būvēts kā restorāns, vietu , tāpat bērni varēja izstaigāt bijušās estrādes drupas, skaitījām, cik daudz tiltiņu ir sabūvēti pār Mārupīti parka teritorijā.  Protams, visu tiltu margas pilnas ar atslēgām, ko tur atstājuši jaunie pāri cerībā nodzīvot kopā laimīgi visu mūžu. Arī šodien dārza skaisto vidi baudīja laimīgs jaunais pāris, fotogrāfējoties, dzerot šampānieti un smaidot, smaidot smaidot. Vai jūs atceraties savu kāzu dienu? Lidojums taču, vai ne?:)
Mazā meitiņas, protams, priecājās par iespēju barot putniņus (pīles, kaijveidīgos, zvirbulēnus u.c. lidojošos draugus, kas diezgan droši staigā pa upītes krastiem, meklēdami barību. Dēls, kamēr es meklēju ierīkotos ūdenskritumus (atradu tikai vienu, kaut kaut kur lasīju, ka esot vairāki), izmēģināja rotaļlaukuma iespējas. Tas noteikti nav piemērots pavisam maziem bērniņiem, tad jāiet uz ielas otrā pusē atrodamo Māras dārzu. Tāpat, ja domājat, ka šeit varēsiet braukt ar skrituļslidām vai velosipēdu-aizmirstiet! Gājēju celiņu asfalts vietām ir pārāk bojāts, lai skrituļotu, bet tādā ātrumā, kā brauc velosipēds, te neviens nepārvietojas. Ātrākie ir daži skrējēji, kas uztur sevi formā. Pārsvarā ir redzamas mammas ar ratiņiem, pārīši, vecāka gadagājuma ļaudis un nejauši caurgājēji (akurāt kā es agrāk).
Parkā nav arī solu ar galdiem, kur piesēst, lai papusdienotu, tāpēc apsēžamies uz soliņa, kas gan te netrūkst. Bet toties ir bezmaksas tualete:))
Godīgi sakot, mūsu mērķis šodien bija apmeklēt O.Vācieša muzeju, kas atrodas netālajā O.Vācieša ielā 19, taču šodien tas bija slēgts-laikam jau tādēļ, ka gatavojas rītdienas Pārdaugavas svētkiem, kas norisināsies arī Arkādija parkā. http://www.draugiem.lv/pardaugavassvetki/
Ja bērniem interesē vēsture, aizvediet viņus arī uz blakus esošo Torņakalna staciju , kas vīd cauri parkam.Ejot pāri pārbrauktuvei pa Friča Brīvzemnieka ielu, var vērot vilcienus un redzēt Nacionālo Bibliotēku . Ja esat ar ratiņiem, it sevišķi ar ar mazāku atstarpi starp riteņiem, varētu gan būt grūti nostumt ratiņus pa trepēm, kas ved uz staciju. Lejā mums ir vēstures atkārtošana un jautājumi no sērijas,kāpēc izveda, par ko izveda, kā tas vispār ir-izvest?
Kad laimīgi esam uzvilkuši guļošās māsas ratus atkal augšā, pa šauru, akmeņotu  ieliņu(Indriķa iela) dodamies Torņakalna baznīcas  virzienā. Šeit uz vārtiem afiša , kur redzami daudz pazīstamu mākslinieku vārdu.
Tā kā ar autobusu braukt nav vēlmes, dodamies mājup ar kājām pa Biešu ielu. Jau tuvojoties krustojumam ar Altonavas ielu, sajūtam tik gardu un aicinošu smaržu, ka nespējam noticēt,ka šeit, šajā klusajā un diezgan paplukušajā rajonā kas tāds maz var būt. Bet patiesi-tā nav mirāža:)- tieši uz stūra, Altonavas ielā 3 atrodas maziņš, bet stilīgs veikaliņš (lustras vien ir ko vērtas!) , kur iekšā atrodam tikko svaigi ceptus kruasānus! Nopērku, dullā, tikai 1 sviesta kruasānu (0,60 eur) un aveņu maizīti (0,40 eiro),kuras dēls gardu muti notiesā. Kruasānā iekodos mazītiņu gabaliņu-tas ir uz mēles kūstošs, pufīgs un tik gards! Rīgā best ever! Tiešām! Veikalā, cik nu ātrumā nopētīju un sapratu no feinā pārdevēja, pēc pasūtījuma cep kūkas, tartes un citus gardumus.

Lai mums visiem ikdienišķajā izdodas atrast ko neparastu un uziet pērles!